-
Viljama Šekspīra luga "Makbets"
Mēs visi zinām, ka vēsture ir bijusi stipri nežēlīga un nicinoša. Arī šodien mēs neplūcam „labo laumiņu laurus”, taču agrāk, kad, it kā, zāle esot bijusi zaļāka un debesis zilākas, cilvēki, manuprāt, bija lielāku ļaunumu pārņemti nekā šodien.
Izlasot Viljama Šekspīra lugu „Makbets”, mani pārņēma liels šoks, kas manī ir vēl arī šobrīd, rakstot šo eseju. Kaut arī zināju, ka šī ir traģēdija, negaidīju no tās tik daudz pārsteiguma un ļaunuma, cik tā „man deva”.
Tā kā lugas sākumā, raganas Makbetam bija solījušas troni, viņš ir iegrimis tādā kā eiforijā, ka tas ir tas, kas viņam vajadzīgs, un šis kareivis ir uzstādījis mērķi, no kura izskatās, ka atkāpties diemžēl netaisās.
Tā kā Makbeta mērķtiecība ir pārāk stipra, lai sasniegtu šo mērķi, viņš ir izlēmis nogalināt pašu Skotijas karali Dankanu, kura acīs Makbets ir liels gods valstij.…
Lugas sākumā man likās, ka stāsts ir par vīrišķīgu, godīgu un valsts cienīgu kareivi, kurš būtu gatavs atdot galvu savas karaļvalsts labā. Šis Anglijas kareivis Makbets, kas arī ir lugas galvenais varonis, tiek slavināts un godāts. Anglijas karaļa un visas valsts acīs viņš ir varonis, kas glābis valsti no kara, jo ir sakāvis pretiniekus un darījis tā, ka Norvēģijas karalis ir piekritis salīgt mieru. Kā jau notiek ar daudziem cilvēkiem, arī Makbets, sasniedzis kaut ko, vēlas sasniegt vēl vairāk. Viņa kvēlā vēlme iegūt vēl vairāk varas, pāriet lielā godkārībā, viņš pat sāk domāt, ka viņa darbi nav kārtīgi novērtēti, lai gan tas tā nebūt nav, jo visa valsts jūtas lepna par tādu kareivi kā Makbets. Mani šokēja arī tas, ka Makbeta sieva bija ar šo kareivi uz vienu roku, pat „uzkurināja” viņu vēl vairāk uz melniem darbiem. Makbeta kundze viņam bija gluži kā līdzdalībniece un pierunātāja uz grēku.
