pieraksti bija savādāki.
Ziemeļamerikas indiāņi iepina jostās vai riņķos gliemežvākus, lai pastāstītu par savu cilšu sapulcēm.
Peruāņi iesēja auklās mezglus , atzīmējot notikumus, ko gribēja atcerēties.
Ēģiptieši un šumeri apmēram pirms 5000 gadiem izgudroja bilžu rakstu. Ēģiptiešu rakstu zīmes sauca par hieroglifiem.
Šumeri pierakstus zīmēja ar niedru nūjiņu māla plāksnītē. Vēlāk viņu bilžu pārveidojās par ķīļrakstu.
Vairums mūsdienās lietoto alfabētu droši vien ir radušies no senā bilžu raksta.
Iespējams, ka romiešu burts A ir izveidojies no bilžu raksta zīmes ‘vērsis’’.
Ķīnieši raksta dažādos virzienos, gan vertikāli, gan horizontāli.
Ēģiptieši lietoja papīru, kas izgatavots no papirusa. Tinti viņi ieguva, sajaucot ogli ar ūdeni un līmi.
Vēlāk no dzīvnieku ādām sāka izgatavot pergamentu, kas bija labāks nekā papiruss- tam varēja izmantot abas puses.
Ķīnieši prata izgatavot papīru no zīdkoku mizas. Arābu tirgotāji šo gudrību pavēstīja Eiropai.…
