Kristīne- ir skaista meitene, kas iemīlējusi Edgaru, viņa apzinās, ka dzīve ar Edgaru būtu nelaimīga, par to vēsta arī mātes līdzīgā pieredze mīlestībā, tādēļ Kristīne solās Edgaru nekad neprecēt, taču „žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri. Tāpat kā dažreiz viens vienīgs spējš pērkoņa spēriens izlīdzina dabā sakrāto spēku un pretspēku sastrēgumu, tā Edgara skūpsts piepeši bija izklīdinājis visas viņas bailes”, un jau pēcāk viņa ir gatava upurēt sevi, jo nebeidz cerēt, ka mīlestība spēs mainīt Edgaru- „Un, kad valodas par Edgara palaidnīgo dzīvi sāka izplatīties, Kristīne atkal bija vienīgā, kura tām neticēja un, kad vairs nedrīkstēja neticēt, paklīdušo puisi mēģināja aizstāvēt.”
Edgars- izskatīgs jauneklis, dāmu uzmanība viņam netrūka un viņš neuzdrošinājās un neatraidīja nevienu skaistu sievieti. Taču viņš bija nelaimīgs, šī mirkļa laime, vājība, tā viņu veda postā. Viņš mīlēja Kristīni, tomēr viņa netikumi pārņēma varu pār saprātu un jūtām.…
