Uz mūsu mīļās planētas Zemes ir miljoniem cilvēku…Protams, starp tiem ir ļoti daudz atšķirību- gan fiziskas, gan garīgas…Ir pat tāda atšķirība kā literatūras pazīšana un mīlēšana. Ir cilvēki, kas sevi pilnībā ziedojuši literatūrai, tās pētīšanai, mājās tiem ir plašas bibliotēkas, kurās var atrast pat ļoti senas un dārgas grāmatas. Tādi cilvēki savu maju ir pārvērtuši par svētnīcu, kurā cilvēks var aizmirst visas dzīves neveiksmes. Tur viņi veldzē savu dvēseli. Taču ir ne mazums tādu cilvēku, kas grāmatas nelasa, tāpēc ar literatūru nav iepazinušies un nav varējusi izjust tās burvību. Citi atkal literatūru uzskata par vecu sievu laika nosišana.
Kāda tad ir literatūras nozīme manā dzīvē?
Kas tās tādas grāmatas, es uzzināju tikai pirmajā klasītē, kad prāts vēl nesās uz niķiem un stiķiem, tāpēc nav jābrīnās, ka sevišķu patiku pret grāmatu nejutu. Man nepatika mierīgi sēdēt solā un klausīties, kā skolotāja mācīja pazīt burtus, tāpēc nevienam nebija pārsteigums, kad es „Ābecē” nespēju pat izburtot vārdu „zīle”. Atceros, ka savu pirmo divnieku dabūju diktātā, kurā vajadzēja uzrakstīt skolotājas nosauktos burtus…Es mācēju tikai divus burtus: „A”, bet burtiņu „B” man pateica priekšā klasesbiedrs. …
