Nobeigums
Ir desmit reižu jāpadomā, pirms sākt spēlēt ar tik plānu matēriju kā pašu zemapziņa, pirms pagrūst zemapziņu pie graujošām darbībām.
Turklāt, nākotnes pareģošana – tā ir visai relatīva lieta. Jebkurā gadījumā tā attiecas tikai uz dotā momenta situāciju. Ja jūs šodien esat labāk noskaņotas pret blondiem vīriešiem, tad zīlniece jums paziņos, ka drīz jūs sagaida tikšanās ar jauku gaišmatainu vīrieti (un viņai visticamāk būs taisnība, jo jūs neapzināti izvēlēsieties jaunas paziņas no gaišmatainiem). Bet rīt taču jums var iepatikties arī tumšmati – tas ir, mainīsies zīlēšanas sākotnējais priekšnoteikums.
Jebkurā gadījumā tikai pats cilvēks veido savu nākotni. Tad kādēļ pakļaut viņu briesmām? Kādēļ iestāstīt viņam to, ko var pareģot? Jo tas taču ir garlaicīgi – zināt, kas būs tālāk. Tas atgādina grāmatu, kuras fināls jau ir zināms. Mēs jau esam iemācījušies nelasīt grāmatu no beigām, lai neatņemtu sev prieku. Tad nav vērts „lasīt no gala” arī savu dzīvi.
…
