| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Diskriminācijas aizlieguma principa rašanās | 4 |
| 2. | Diskriminācijas aizlieguma principa izpratne | 6 |
| 3. | Aizsardzības mehānismi pret diskrimināciju un ar to saistītās tiesiskās problēmas | 8 |
| 4. | Diskriminācijas aizliegums reklāmā | 9 |
| Secinājumi | 12 | |
| Izmantoto informatīvo avotu saraksts | 13 |
Secinājumi
Uzzinot diskriminācijas aizlieguma principa izcelšanos, sīki izpētot aizliegtos kritērijus pēc kuriem indivīds nedrīkst tikt diskriminēts, noskaidrojot kādi aizsardzības mehānismi pastāv Latvijā cilvēktiesību un tai skaitā arī diskriminācijas aizlieguma principu ievērošanai, var izdarīt vairākus secinājums par šo tēmu.
Pamatojoties uz izstrādātā referāta satura, var secināt, ka:
1. Diskriminācijas aizlieguma princips ir apmēram tik pat sens kā vienlīdzības princips. Tie radušies jau Senajā Grieķijā, kad pastāvēja dabisko tiesību skola un ir spējuši pastāvēt līdz mūsdienām, kļūstot par pamatu cilvēktiesībām.
2. Cilvēktiesībās iekļautais diskriminācijas aizlieguma princips ir iekļauts visās starptautiski politiskajās un ekonomiskajās organizācijās (kā, piemēram, ANO izstrādātajā Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā), kā arī šo organizāciju dalībvalstu konstitūcijās, protams, arī Latvijas Republikas Satversmē.
3. Latvijas Satversmē diskriminācija tiek aizliegta saskaņā ar 91. pantu: „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Tomēr Latvijā pastāv vēl daudzi citi likumi atsevišķās jomās, kuri iekļauj diskriminācijas aizlieguma principu.
4. Saskaņā ar informāciju izdevumā „Latvijas Republikas Satversmes komentāri” kopumā ir 16 faktori, kuri aizliedz atšķirīgu attieksmi.
…
Diskriminācija ir aizliegta atšķirīga attieksme, kuras mērķis rezultāts ir personas nostādīšana mazāk labvēlīgā situācijā attiecībā pret citu personu, kas atrodas ar šo personu salīdzināmos apstākļos, un kuras pamatā ir aizliegtas atšķirīgas attieksmes izpausme, tajā skaitā personas aizskaršana un norādījums personu diskriminēt. Tomēr ne vienmēr, kad vērojama atšķirīga attieksme, ir notikusi diskriminācija, - diskriminācija ir tad, ja atšķirīga attieksme ir nepamatota. Latvijā tiesiskās vienlīdzības princips un tās abi elementi - līdztiesības princips un diskriminācijas aizliegums kā konstitucionāla ranga pamattiesību norma ir noteikts Satversmes 91. pantā: "Visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas."
