Dzimis Ņujorkā, krievu ebreju emigrantu ģimenē, bija vecākais no 7 bērniem. Pēc tēva vēlēšanās sāk studēt jurisprudenci, bet neskatoties uz augsto IQ, slikti tiek galā ar dažiem uzdevumiem, galvenokārt zemās personiskās motivācijas dēļ. Pats izvēlas studēt zinātnisko psiholoģiju Viskonsinas universitātē, pievēršoties galvenokārt Vunta- Tičenera iedibinātajam strukturālismam (aizstāv domu, ka „garīgo dzīvi” var pētīt līdzīgi tam, kā tas tiek darīts ķīmijā- analizējot sajūtu un uztveres elementus un to kombinācijas uzvedības ietekmēšanai). Maslovs konstatē, ka šī pieeja viņu garlaiko, zināmu interesi uztur tikai tolaik populārā Džona Votsona bihevioristiskā pieeja.
1930.g. A. Maslovs iegūst bakalaura grādu.
1931.g.-humanitāro zinātņu maģistra grādu;
1934.g.-humanināro zinātņu doktora grādu.
Viņš pēta primātu uzvedību Harnija Harlova vadībā. Maslovu pārsteidz, ka primāti var risināt uzdevumus ilgu laiku un arī tad, kad viņi nav izsalkuši. To pašu novērojis arī cūkām. Šie rezultāti viņam ļauj secināt : „Dzīvniekiem piemīt fundamentālā tieksme pēc veselības vai t.i. „organisma gudrība””.
Pēc analoģijas Maslovs sāk domāt, ka tādas pašas fundamentālās tieksmes piemīt arī cilvēkiem, tikai tās ir atbilstoši sarežģītākas.…
