-
Ēnu ekonomika Latvijā
Ekonomiski pamatotie faktori:
• “Ietaupījumi. Darbojoties ārpus oficiālās ekonomikas, var ietaupīt uz nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu rēķina. Tāpat var izvairīties no nodokļu un nodarbinātības normatīvo aktu prasību ievērošanas (uzskaites, deklarēšanas, darba laika, drošības, sanitārās u.c. prasības).
• Viegla iespēja iesaistīties. Piemēram, viens no svarīgiem aspektiem ēnu ekonomikas funkcionēšanai ir neierobežoti norēķini ar skaidru naudu, jo tos ir ļoti grūti izsekot.
• Zems atklāšanas risks. Nelielas iespējas tikt pieķertam un mazi sodi veicina iesaistīšanos ēnu ekonomikā.
Izpratnes un zināšanu faktori:
• Vainas apziņas trūkums. Ēnu ekonomika sabiedrībā tiek uztverta kā normāla parādība. Tas īpaši izteikti ir valstīs, kurās valsts institūciju un to sniegto pakalpojumu kvalitāte ir zema un līdz ar to ir arī zems uzticības līmenis valsts varai. Turklāt gūtais labums no ēnu ekonomikas ir tūlītējs, turpretī saņemtais labums no valsts ir netiešs, kolektīvs un parasti nobīdīts laikā.
…
“Ēnu ekonomika ir legālu vai nelegālu preču un pakalpojumu ražošana, kas netiek ietverta oficiālajā IKP novērtējumā.” (Latvijas Republikas tiesību akti) Ēnu ekonomika nelabvēlīgi ietekmē valsts budžetu, kas rezultātā ietekmē ikvienu, īpaši cilvēkus, kuri strādā valsts sektorā. Latvijā ēnu ekonomika aizvien ir aktuāla problēma. “2014. gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu praktiski nav mainījies, savukārt Lietuvā un Igaunijā krītas, secināts 2014. gadā publiskotajā Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Baltijas valstu ēnu ekonomikas indeksa pētījumā, kas veikts sadarbībā ar SEB banku.” (SEB finanšu centrs, 2015)...