Grieķiem bija mitoloģija, kas ir stāsti par dieviem, taču romiešiem bija reliģija, kas ir saistības. Romiešiem, atšķirībā no grieķiem, nav raksturīga emocionālā attieksme pret dieviem un tā ir formāla un juridiska. Romiešu attiecības ar dieviem formulē kā tu dod man, es dodu tev. Šīs juridiskās attiecības nozīmē saistības, un, ja dievs nepilda līgumu, tad pret viņu var vērst sankcijas jeb līgumsodu. Vērts pieminēt, ka romiešiem nebija priekšstats par antropomorfiem dieviem – viņi nevizualizēja dievus, un nebija priekšstats par pēcnāves dzīvi.
Romā reliģija ir kompilācija un nevar noteikt, kas ir romiešu dievi. Romiešu dievi ir sagrābstīti no visām iespējamajām, dažādajām kultūrām un pārsvarā tie bija pārdēvēti grieķu dievi, kuru vārdos pašlaik nosauktas planētas. Viens no dieviem, kas tika aizgūts no grieķiem, bet netika pārsaukts bija Apollons. Romiešu dievi ir tie dievi, kurus senāts ir atzinis par romiešu dieviem, kas ir sava veida juridisks akts. Kara laikā romiešiem raksturīgi bija nozagt, nolaupīt citām tautām dievus. Tika nolaupīta pretinieka dieva statuja, tā tika atvesta uz Romu un ar senāta palīdzību dievs tika pasludināts par romiešu dievu un pārsteidzošā kārtā šī tehnika strādāja, kā arī pretinieki kļuva morāli vājāki, jo viņiem tika nozagts dievs. …
