Vienu no augstākajām virsotnēm ne tikai sengrieķu filozofijā, bet arī cilvēces filozofiskās domas attīstības vēsturē kopumā iezīmē Platona ( 427.-347.g.p.Kr.) „Gudrības meklējumi”. Savos meklējumos Platonam izdevies ielūkoties pašās cilvēciskās esamības dzīlēs, ieskicēt problēmas, kas aktualitāti nav zaudējušas arī 20. gs. beigās.
Joma, kurā pēc Platona domām jūtama dzīvības elpa, ir matemātika. Matemātikas likumi, matemātisko operāciju rezultāti senā grieķa uztverē ir kaut kas neapšaubāms, absolūts. Visi matemātiskie jēdzieni sākot no punkta un beidzot ar sarežģītām līnijām ir pilnīgi veidojumi, kādus nekur nevar atrast ar jutekļiem tveramajā pasaulē. Tiem savā būtībā arī līdzīgi ir attiecību jēdzieni, piemēram „līdzīgs”, „vienāds”. …
