-
Pirmatnējā cilvēka psaules uztveres ietekme uz mūsdienu sabiedrību
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Mīts, tā nozīme pirmatnējā kultūrā un mūsdienu sabiedrībā | 4 | |
Pirmatnējās sabiedrības pasaule pretstatā mūsdienām | 5 | |
Secinājumi | 7 | |
Izmantotā literatūra | 8 |
Balstoties uz izcilā antropologa Kloda Levī – Strosa iedalījumu ‘’aukstajās’’ un ‘’karstajās’’ sabiedrībās, varam pavisam droši apgalvot, ka mūsdienās dominē ‘’karstās’’ civilizācijas. Tajās vienīgi jaunajam ir vērtība; pēc jaunā tiecas, to producē u. tml. Savukārt par ‘’aukstām’’ uzskatāmas tradicionālās sabiedrības, kurās jauno uzskata par ļaunu, bīstamu, nedrošu, no kura vairās un bēg. ‘’Aukstas’’ ir senās kultūras.
Tātad mūsdienu cilvēks ir nepārtrauktā kustībā un tiecas uz visu jauno un nepieredzēto. Šī virzība šķiet mērāma ātrumā, kas ar katru dienu, katru mēnesi un gadu pieaug ģeometriskajā progresijā. Taču cilvēka interese un jautājumi attiecināmi arī uz vēsturi, mūsu pagātni. Mēģinot izzināt savas saknes un pirmsākumu mums nākas atgriezties pie pirmatnējā cilvēka un tā pasaules uztveres, jo, lai arī cik ļoti mūsdienu cilvēks censtos progresēt un tiekties uz nākotni, arī pagātne un visa sākums mums vēl ir nezināms un tik pat neskaidrs jautājums kā nākotne.
Mīts, tā nozīme pirmatnējā kultūrā un mūsdienu sabiedrībā.
Lai spētu izprast kā pirmatnējais cilvēks uztvēris pasauli, ir jāsaprot mīta un mitoloģijas lielā nozīme. Pirmkārt - mīts uzskatāms par pirmo universālo pasauluztveres un pasaulizpratnes formu, kuru izstrādājusi sabiedrība savā vēsturiskās attīstības gaitā. Tas ir vēstījums par pasaules un tās būtņu izcelšanos. Mītā atspoguļojas gan kosmoģenēze, gan antropoģenēze. Otrkārt – mīts ir arī šodienas sociālpolitiskās dzīves reālija, kuru nezinot nav iespējams orientēties tādās parādībās kā hitlerisms, staļinisms, slavenību un zvaigžņu kults, mode utt. Un treškārt - mīta izpratne ļauj mums pamatīgāk ielūkoties sevī, savas psihes dziļumos.
…
Raugoties atpakaļ pagātnē, nākas secināt, ka mūsdienu sabiedrība un tās indivīdi kļūst arvien tālāki viens no otra un individualitāte, kā dzīves neatņemama sastāvdaļa, kļūst arvien nozīmīgāka. Mēs pakāpeniski zaudējam saikni ar dabu un pasauli mums apkārt, koncentrējamies uz lietām, kas skar tikai mūsu materiālo labklājību un arvien vairāk norobežojamies no senatnes zināšanām, uztverot tās kā arhaiskas. Noteicošās morāles un dzīves kvalitātes vērtības mainās un nemitīgi tiek pakļautas arvien straujāk evolucionējošās sabiedrības spiedienam. Balstoties uz izcilā antropologa Kloda Levī – Strosa iedalījumu ‘’aukstajās’’ un ‘’karstajās’’ sabiedrībās, varam pavisam droši apgalvot, ka mūsdienās dominē