Edvards Virza īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna dzimis 1883. gada 27. decembrī Salgales pagastā saimnieku ģimenē. Mācījies Salgales pagastskolā, pēc tam beidzis arī Bauskas pils skolu 1901. gadā. 1904.-1905. gadam Maskavā klausījies lekcijas tieslietās un tautsaimniecībā. Pēc tam dzīvojis savās dzimtajās mājās Billītēs, tad mācijās franču valodu un arī atdzejojis franču autoru darbus. 1917. gadā tika mobilizēts 5. latviešu strēlnieku pulkā. 1917.-1918. gadam Petrogradā darbojies latviešu Nacionālajā padomē, kuras uzdevums bija sarakstīt eseju “Izpostītā Latvija”(1918), kurā propogandējis Latvijas valsti un latviešu nacionālās identitātes savdabību. 1920. gadā Edvards Virza aprecējās ar dzejnieci Elzu Strēsti. 1921.-1922. gadam bijis Latvijas Preses biroja vadītājs Parīzē, bet 1923.-1940. gadam kļuvis par laikraksta “Brīvā zeme” literatūras vadītāju kā arī 30. gados bijis arī par Latvijas radiofona priekšlasījumu nodaļas vadītāju. Tajā pašā laikā bijis Dailes teātra direktors, bet no 1934. līdz 1936. pildījis Izglītības monistrijas mākslas nodaļas vadītāja pienākumus. Par šiem lielajiem Latvijas valsts sniegumiem Edvards Virze 1938. gadā tika apbalvots ar Tēvzemes balvu.…
