Pārejas periods Latvijā no komandekonomikas uz jaukto ekonomikas sistēmu. 1991.- 2004.gads

IEVADS

Latvija tikai 14 gadus ir neatkarīga valsts, bet šajā laikā ir notikušas daudz dažādas pārmaiņas. Šīs pārmaiņas ir skārušas arī Latvijas ekonomiku.
Līdz 1991. gadam Latvija bija citu valstu pakļautībā, tāpēc tajā valdīja komandekonomika, bet iegūstot neatkarību tā pārgāja un jaukto ekonomikas sistēmu. Sākumā nebija viegli, bet viss tika mēģināts un testēts, un tika ņemts paraugs no citām valstīm, kurās jau sen valda jauktā ekonomikas sistēma.
Šī uzdevuma mērķis ir izpētīt, kā šīs pārmaiņas ir ietekmējušas Latvijas ekonomiku, kas šajā laikā ir izmainījies, ko ir izdevies sasniegt pateicoties pārejai uz jaukto ekonomikas sistēmu un kādi ir bijuši šķēršļi to attīstīt un pilnveidot. Lai to veiktu, tiek salīdzināta komandekonomika ar jaukto ekonomikas sistēmu, kas pašlaik valda Latvijā.
Darba izpildei materiāli tiek ņemti pārsvarā no interneta, bet ir arī dažas grāmatas, kurās tiek aprakstīts Latvijas pārejas periods no komandekonomikas uz jaukto ekonomikas sistēmu no 1991. – 2004. gadam.

1. JAUKTĀ EKONOMIKAS SISTĒMA

Atšķirībā no komandekonomikas, jauktajā ekonomikas sistēmā lēmumus par resursu un saražotās produkcijas sadali pieņem decentralizēti paši ražotāji bez valdības dalības. Valsts un valdības loma ir ierobežota (tāpēc valdoša īpašuma forma ir privātīpašums), un pastāv brīva uzņēmējdarbības izvēle, kad katra uzņēmuma īpašnieks rīkojas pēc savas iniciatīvas un personiskas ieinteresētības. Katrs jaundibināts uzņēmums ir ieinteresēts gūt pēc iespējas lielāku peļņu, tāpēc valda pilnīga konkurence. Cenas nosaka tirgus, nevis valdības lēmums.
Šādi izveidojusies sistēma spēj operatīvi pielāgoties visām izmaiņām sabiedrībā un dod stimulu darboties radoši, pastāvīgi pilnveidoties un attīstīties, efektīvi izmantot resursus un ieviest jaunas tehnoloģijas. Šādas darbības rezultāts ir augsta produkcijas kvalitāte, jo sliktas kvalitātes preces nespēs sacensties tirgū. Bet ir arī trūkumi - tādi, kā pastāvīga ekonomiska nestabilitāte un nevienlīdzīgi ienākumi (jo konkurenti neguļ — tas attiecas gan uz uzņēmējiem, gan vienkāršiem darbiniekiem, kuru starpā arī valda konkurence).

…