1. Socializācija – process, kura gaitā indivīds apgūst savas sabiedrības nomas un kultūru.
/Svešvārdu vārdnīca, Jumava, 1999 g./
2. Socializācija ir bērnībā aizsācies process, kura gaitā cilvēks kļūst par sabiedrības locekli, apgūdams tajā pastāvošās normas, paražas, likumus un dzīvesveidu. Galvenie socializētāji ir ģimene, skola, līdzaudžu grupa, darbs, reliģija un masu saziņas līdzekļi, bet galvenie socializācijas faktori un līdzekļi ir tieša pamācīšana, balvas un sodi, atdarināšana, eksperimentēšana, lomu spēles un indivīdu savstarpējā mijiedarbība (interakcija). Gadās, ka dažādi socilizētāji, piemēram, ģimene un līdzaudži uz indivīdu iedarbojas savstarpēji pretrunīgi, piedāvādami nesaderīgus mērķus, vērtību kritērijus un uzvedības stilus. Par socializāciju sevišķi interesējas psihologi, antrologi un sociologi; uzskati par tās faktoriem un rezultātiem ne vienmēr sakrīt. /Ideju vārdnīca, Zvaigzne ABC, 1999. g./
3. Socializācija ir sociālās un kultūras pieredzes (darba iemaņu, zināšanu, normu, vērtību, tradīciju) apguve un tālākattīstīšana; process, kura gaitā indivīds iekļaujas sabiedrisko attiecību sistēmā un kurā veidojas viņu sociālās kvalitātes.
/Ģimenes enciklopēdija, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1989.g./
…
