Kopsavilkums un diskusija
Sākot no sociālās inovācijas jēdziena teorētiskās koncepcijas analīzes, rakstā ir apspriesta nozīme, kāda ir šādiem sociālajiem jauninājumiem lauku attīstībā. Literatūras apskats ir parādījis, ka sociālās inovācijas teorētiskā koncepcija nav nedz skaidra, nedz īpatnēja. Sociālās inovācijas tiek aplūkotas kā jauni uzņēmējdarbības prakses, uzņēmuma darba vietas vai ārējo sakaru organizēšanas veidi, lai uzlabotu saimnieciskās darbības (uz organizāciju vērsta pieeja). Šajā rakstā ir mēģināts definēt un pilnveidot koncepciju, lai iegūtu atbilstošāku vispārīgu definīciju. Secinājums ir tāds, ka sociālos jauninājumus parasti var uztvert kā cilvēku grupu, kas pievienojušies saskaņotajā tīklā un viņu attieksmes, uzvedības vai uztveres izmaiņas, kas, ņemot vērā grupas pieredzes horizontu, noved pie jauniem un uzlabotiem sadarbības veidiem.
Rakstā tika parādīts, ka lauku attīstībā lauku teritoriju strukturālās pārmaiņas attīstītajās, demokrātiskajās, kapitālizstrādājošajās un industriālajās valstīs izraisīja pāreju no nozaru uz teritoriālās attīstības stratēģijām.
Lai gan sociālie jauninājumi, šķiet, ir viena no galvenajām veiksmīgas lauku attīstības prasībām, tās loma šajā jomā bieži vien nav pietiekami novērtēta.
Visbeidzot, nevajadzētu pārāk zemu novērtēt sociālo inovāciju nozīmi ilgtspējīgas neoendogēnas lauku attīstības sekmēšanā vai neveiksmē.…
Balstoties uz sociālo inovāciju pieejām ekonomikas, vadības, psiholoģijas un reģionālās ekonomikas plānošanas un attīstības pētījumos, rakstā tiek sniegts priekšstats par sociālo inovāciju galveno definīciju, kā arī tiek apskatīts sociālās inovācijas procesa modelis. Pamatojot, ka sociālās inovācijas trūkums bieži vien ir viens no spēcīgākajiem lauku kopienu dzīvotspējas un lauku attīstības ierobežojumiem, ir uzsvērta nepieciešamība stiprināt lauku attīstību. Otrajā raksta daļā uzmanība tiek pievērsta nepieciešamībai vairāk koncentrēties uz sociālo inovāciju izpēti nākotnē. Balstoties uz šīm atziņām, raksta trešajā daļā ir aplūkoti pētījuma jautājumi un tiek skaidrots, kāpēc uz dalībniekiem vērsta tīkla pieeja ir potenciāls metodiskais veids, kā pielietot sociālās inovācijas lauku attīstības pētniecībā.
