Ticību var pieņemt vai noliegt, skaidrojot to sev izdevīgā nostājā. To var tulkot kā augstāko garīguma izpausmi, vai arī veidu, kā pakļaut cilvēka domas un dvēseli.Tas tikai atkal un atkal pierāda cik dažādi mēs saprotam ticību.Un kā Dieva vārdus mēs vēlamies piemērot sev. Ar Dieva vārdu var izdziedēt,un ar Dieva vārdu var arī nogalināt.Un vai tādi Dieva vārda nesēji kā Māte Terēze, Romas Pāvests vai gluži pretēji „svētā inkvizīcija” un pašlaik arī „citādi orjentētie” Dieva vārdu nesēji mums neparāda šīs ‘medaļas’ abas puses?
…
