3. Scenārijs – sarīkojuma literārais un dramaturģiskais pamats:
Sarīkojumā runā par scenāriju un bez tā neizpaliek.
Scenārijs – (itāļu,latīņu – skatuve) vārds rodas tad, kad pēc tā rodas vajadzība.
Scenārijs savos pirmsākumos tiek aprakstīts kā darbība. Sākās ar pierakstīšanu, izveidošanu un nobeigšanu. Visu pieraksta, lai arī citi varētu uzvest.
Scenārijā mēs mantojam gaismi, skaņu, projekciju, ko liekam kopā ar vārdu vai darbību. Jāuzrāda jēgu, ko mēs ar to vēlamies pateikt.
Tirgi – cilvēki sarosās.
Mīmi – runājoši izpildītāji gan prof., gan amatieri. Amatieriem nemaksā.
Luga – garākais uzvedums.
Skečs – mazākais uzvedums.
Viduslaikos skečus gribēja redzēt par sadzīvi ironijā, izsmēja cilvēkus.
Augstākajai varai nepatika mīmi, jo tie izsmēja. Attīstījās komēdija.
Teātri spēlēt sāka Latvijā 19.gs.vidū vācu manierē.
20.gs sākumā – teātris kā skola.…
