Valsts pazīmes

Kopsavilkums
1. Nacionālisms kā tautu vienojošs koncepts, vienota valoda, vienota tiesību sistēma, vienota politiskā domāšana, kas ietekmēja ne tikai Rietumeiropas valstu apvienošanos lielvalstīs, bet arī mainīja visu cilvēku ikdienas dzīvi.
2. Leons Digī radīja jaunu likumu pamatu, nosakot, ka cilvēki nav nekas vairāk kā sociāli dzīvnieki, kuriem ir universāla solidaritātes un sociālās savstarpējās atkarības sajūta vai instinkts. Līdz ar solidaritātes teoriju pirmo reizi tika definētas valsts pazīmes.
3. Atšķirībā no franču jurista Leona Digī, kurš izvirzīja tādas valsts pazīmes, kas noteica, ka ne tikai katrai valstij ir noteikta teritorija, nācija un valsts vara, bet arī katrai valstij piemītošā suverenitāte, Georgs Jellineks un Kārlis Dišlers norādīja uz tādiem valsts konstitutīvajiem elementiem kā vienota valsts tauta, vienota valsts vara un vienota teritorija, neizdalot suverenitāti kā vienu no valsts pazīmēm, kā to bija noteicis Leons Digī savos darbos.
4. Gan Georgs Jellineks, gan arī Kārlis Dišlers savus darbus izveidoja pamatojoties tieši uz Leona Digī idejām, tādējādi G.Jellineka un K.Dišlera darbi, kā arī abu iepriekš minēto autoru darbos izvirzītās un paskaidrotās idejas nav inovatīvas, bet gan vairāk paskaidrojošas konkrētās valsts valodās.
5. Gan termins „regnum”, gan arī „imperium” nebija piemērots Itālijas valstij un tās reģioniem, tāpēc terminu „valsts” jeb „lo stato” ieviesa itāliešu filozofs Nikolo Makjavelli, kas 16.-17. gadsimtā kļuva par valsts jēdziena pamatu tā vispārējā nozīmē, lai arī sākotnēji valsts jēdziens neapzīmēja valsti mūsdienu izpratnē.
6. Valstī dzīvojošais ļaužu kopums formē kopējo tautas gribu, aizsargājot arī katra atsevišķa indivīda tiesības un intereses, pasaules uzskatus, un šie atsevišķie indivīdi cenšas respektēt kopējā vairākuma gribu. Galvenie tautas vienojošie elementi ir atrodami tautas tradīcijās, to nepieciešamībā un mērķos. Tautas vienojošo sajūtu veido arī atmiņas par valsts vēsturisko izveidošanos.
…