Daudzas teorētiskās konstrukcijas, kurām ir nenoliedzams svarīgums, lai saprastu sociālo mijiedarbību, piemēram, komunikācijas kompetence, turpinās, lai klejotu intelektuālā ainava meklēšanas teorijā. Potenciālais izskaidrojums šim stāvoklim ir ar problēmas noteikšanu apmulsināt potenciālās parādības svarīgumu. Vienīgi jāpiebilst, ka maldināšana biezi notiek sociālajā mijiedarbībā vai tad, kad cilvēki tuvās attiecībās dažreiz kļūst greizsirdīgi. Vai arī gadījumos, kad citi cilvēki kļūst pārāki, panākot piekāpšanos. Tas ir tad, kad „kāpēc” jautājumi ir samulsinājuši par fenomenu, ka teorija ir vajadzīga. Attaisnojot patvērumu dotā fenomena mācībām uz argumentiem, kuri satur to aizbildinājuma svarīgumu, tā pastāvīgo klātbūtni vai abus, tad, galvenokārt, tas nedod kāpinājumu teorijai un pētījums ievadīts tādā kā loģiskā pamatā, var piekrist datiem, kuri runā ar fenomena pastāvīgo klātbūtni, bet mazliet savādāk. Vairāk vajadzētu darīt, lai problematizētu fundamentālos procesus, kuri veicina individuālus, lai lietotu sociālās mijiedarbības līdzekļus, lai sasniegtu viņu mērķus katrai dienai.…
