Atkarībā no izpētes objekta un sociālās sfēras izšķir divas sociālās grupas:
Makrosocioloģija
Mikrosocioloģija,
Makrosocioloģija – sociālā analīze, kas orientējas uz sabiedrību kā veselumu, uz liela mēroga sociālajām sistēmām. Makrosocioloģija skaidro šādas socioloģijas teorijas – funkcionālismu, konflikta teoriju.
Teorijas centrā analoģija starp sociālajām un bioloģiskajām sistēmām. Funkcionālisms sabiedrības struktūru aplūko kā darbības normu summu, sabiedrības normu noteikto sociālo attiecību kopumu. Funkcionālisms aplūko sabiedrību kā pašsaglabājošos sistēmu, kuras elementi pilda uzdevumus iekšējo nesaskaņu un konfliktu novēršanai.
Funkcionālismu sauc arī par strukturālo funkcionālismu . Strukturālais funkcionālisms ir teorētiska pieeja, kas jebkuru sociālo parādību vai institūciju izskaidro ar tās funkciju pret kādu citu sociālu darbību, institūciju vai sabiedrību.
Sabiedrību, tāpat kā jebkuru sociālu grupu aplūko kā sociālu sistēmu, kura sastāv no sociālām struktūrām – sociālu lomu un no tām veidotu sociālu institūciju kopumiem. Sociālo institūciju darbības normas un indivīdu sociālo līdzību regulē sociālās vērtības.
Lai sociālā sistēma izdzīvotu, tai jāsastāv no tādām struktūrām, kuru funkciju kopums to nodrošina. Par sociālās struktūras raksturīgāko iezīmi strukturālais funkcionālisms uzskata tās īpašo ieguldījumu sociālās sistēmas pastāvēšanā. Prasības, kas sociālajai sistēmai jāapmierina, sauc par funkcionālajiem imperatīviem.…
