Ūdens sāļums un temperatūra – Baltijas jūra ir tipiska iekšējā jūra. Tajā ieplūst apmēram 250 upju, kas ienes ap 472 km3 sālsūdens gadā, tāpēc Baltijas jūrā ir mazākais ūdens sāļums pasaulē. Ūdens sāļums jūras centrālajā daļā iepretī Latvijas piekrastei ir 7 – 8 promiles virsējā slāni, 12 promiles dziļākajos slāņos.
Pavasarī Saules radiācijas ietekmē ūdens sāk sasilt no virsas. Virsējo silto ūdeni no apakšējā aukstā ūdens visai krasi atdala tā sauktais ūdens temperatūras lēcienslānis. No pavasara līdz rudenim tas grimst arvien dziļāk. Vasaras sākumā, kad lēcienslānis ir tuvu ūdens virsai, ūdens temperatūra piekrastē atkarīga no vēja virziena. Krasta vējš aizdzen selgā virsējo plāno siltā ūdens slāni, un piekrastē uzpeld aukstā ūdens masa, bet savukārt, pūšot vējam no jūras, virsējais siltais ūdens auksto ūdeni nospiež atpakaļ dziļumā. Vissiltākais jūras ūdens ir jūlijā un augustā – ūdens temperatūra Baltijas juras Latvijas piekrastē virspusē sasniedz +16, +17 0C. Novembrī ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī no virsas līdz dibenam parasti ir vienāda – 6 - 70, decembrī - +40, janvārī - +10. Baltijas jūrā ūdens rudenī un ziemā ir siltāks nekā Rīgas līcī.
Nelielais ūdens sāļums un jūras seklums veicina tās aizsalšanu. Vidēji bargā ziemā ledus sega Latvijas piekrastē ir 40 –50 dienu. Baltijas juras Latvijas piekrastē parasti izveidojas malasledus.
…
