Psiholoģijas un pedagoģijas pamati

1)Neirotiskie, ar stresu saistītie (trauksmes) traucējumi – psiholoģiski traucējumi, kurus raksturo pārspīlētas vai neatbilstošas (ārējais iemesls, kas cilvēkam izsauc trauksmi, nav tik spēcīgs, lai izsauktu trauksmi normālā gadījumā) baiļu vai trauksmes reakcijas. Izdala vairākus neirotiskos, ar stresu saistītos traucējumus:
1.Fobijas – iracionālas vai pārspīlētas bailes un trauksme pret konkrētiem objektiem vai situācijām.
-Sociālā fobija – bailes no sociālām situācijām;
-Speciālās fobijas – fobijas, kas saistītas ar baiļu reakciju uz konkrētiem objektiem (piem., akrofobija – bailes no augstuma; klaustrofobija – bailes no slēgtām telpām; agorafobija – bailes no publiskām vietām).
2.Panikas lēkmes – absolūtu šausmu (baiļu) nomirt epizodes, kas atkārtojas (ja vismaz mēnesi pēc lēkmes baidās no atkārtošanās, tad var diagnosticēt šādu traucējumu).
3.Vispārējā trauksme – vispārēja trauksme un bažas bez konkrēta iemesla.
4.Post-traumatiskā stresa sindroms – stresa situāciju izraisīta trauksme.
5.Obsesīvi-kompulsīvie traucējumi – apsēstības (apsēstības attiecas uz domām) un kompulsijas (kompulsijas attiecas uz rīcību), kas atkārtojas. Bailes, ka var notikt kaut kas slikts. Parasti cilvēks ievieš kādus rituālus un rīcības, lai aizgaiņātu uzmācīgās domas.
Trauksme no depresijas atšķiras ar to, ka trauksme ir tad, kad ir nemitīgas bažas, ka kaut kas notiks, savukārt depresija – kaut kas jau ir noticis. 60% cilvēku ar neirotiskiem traucējumiem vēlāk iestājas depresija.
2)Garastāvokļa (afektīvie) traucējumi – traucējumu veids, kas iekļauj garastāvokļa traucējumus, piem.,:
1.Depresija – zaudē motivāciju, interesi par patīkamām aktivitātē, sevis bezvērtības izjūta, skumjas, zaudē arī dziņas – nejūt izsalkumu, seksuālās vajadzības; ja depresija ir smagā formā, cilvēks palēnināti runā;
2.Bipolārie traucējumi – garastāvokļa svārstības no pacilātības (mānija) līdz depresijai, kas atkārtojas.
Pašnāvība – lielāks risks ir vecākiem cilvēkiem. Sievietes biežāk mēģina izdarīt pašnāvību, bet vīrieši biežāk ,,sasniedz rezultātu” (tas saistīts ar vīriešu izmantotajām metodēm). Pašnāvnieki, ja neizdodas, parasti mēģina atkārtoti.
Iemesli pašnāvībai:
-depresija;
-serotonņa trūkums, kas noved pie ,,nekavēšanas efekta”- impulsīva uzvedība netiek bloķēta (ķīmisks disbalanss smadzenēs);
-alkohola un narkotiku atkarība;
-post-traumatiskā stresa sindroms vai citi neirotiski traucējumi;
-nav kopinga prasmju;
-notikums – piem., atbalstošas personas zaudēšana;
-atdarināšana – tipiska tīņiem.
3)Šizofrēnija – smadzeņu traucējums, kas izpaužas psihisko funkciju traucējumos un uzvedībā. Šizofrēnijai raksturīgs milzīgs simptomu spektrs – smagi psihotiski simptomi (murgi, halucinācijas – biežāk audiālas, nevis vizuālas), domāšanas traucējumi, uzvedības dezorganizācija, katatonija, neadekvātas vai nabadzīgas emocionālas reakcijas, kā arī būtiski pavājināta vai traucēta sociālā funkcionēšana.
…