| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Pilnvarojuma līgums | 4 |
| 1.1. | Pilnvarojuma līguma būtība, raksturojums un juridiskā daba | 4 |
| 1.2. | Pilnvarojuma līguma noslēgšanas apstākļi | 6 |
| 1.3. | Pilnvarnieka pienākumi | 7 |
| 1.4. | Pilnvarotāja pienākumi | 9 |
| 2. | Pilnvarojuma līguma un pilnvaras saikne un nošķiršana | 11 |
| 2.1. | Pilnvaru veidi | 12 |
| 3. | Īpašs pilnvaras paveids – prokūra | 13 |
| 3.1. | Prokūras būtība un veidi | 14 |
| 3.2. | Prokūras attiecību sastāvdaļas | 16 |
| 3.3. | Prokūras apjoms | 17 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 19 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 20 | |
| Pielikumi | 21 |
Šajā kursa darbā ir aplūkota ļoti aktuāla tēma mūsdienās. Pilnvarojuma līguma, pilnvaras vai prokūras izmantošanas iespēju ar katru gadu izvēlas vairāk un vairāk uzņēmēju. Prokūra ir visjanākais juridisks instruments un to sniegtās priekšrocības pagaidām vēl nav līdz galam izzinātas. Arvīds Ušča, akciju sabiedrības Rīgas piensaimnieks ģenerāldirektors, avīzes “Dienas bizness” intervijā teica: “Varbūt mēs vēl neesam izauguši, bet varbūt mums vēl viss priekšā”.
Pilnvara ir rakstisks pilnvarojums, ko viena persona izsniedz citai sevis pārstāvniecībai trešo personu priekšā. Pilnvara ir vienpusējs darījums, tā pauž pārstāvamā (atvietojamā) gribu, nosaka pārstāvja (aizvietotāja) pilnvaras. Tomēr ir valstis, piemēram, jupāna, kur tiek pieļauts tā saucāmais “kart blaušs” – pilnvaras, kurās kontaģents un (vai) pilnvaru saturs nav uzrādīti. Pilnvaras var būt noformētas vienkārši rakstītā un materišli apstiprinātā formā. [6, 171]
Lai saprastu visus pilnvaras un pilnvarojuma līguma plusus un mīnusus, lietderīgi, vispirms pieveršot uzmanību pilnvarojuma līguma būtībai, juridiskai dabai, noslēgšanas apstākļiem utt., par ko tiek runāts darba 1. nodaļā, noskaidrot šo tiesību institūtu saikni un nošķiršanu (2. nodaļa).
Prokūras uzdevums ir nodrošināt komercattiecību drošumu un skaidrību, aizsargāt labticīgo trešo personu intereses darījumos, kuros komersantu pārstāv prokūrists, un līdz ar to sekmēt komercdarbību. [5, 9]
Ja pilnvarojuma faktu vēl var pārbaudīt salīdzinoši vienkārši, piemēram, ar rakstiskas pilnvaras uzrādīšanu, tad pilnvarojuma apjoma noteikšana bieži rāda īpašas problēmas, jo pilnvarojuma apjoma formulējuma interpretācijas var atšķirties. Tādēļ ir izveidoti prokūras un parastās komercpilnvaras institūti, kuri, pārnesot tiesiskās aizsardzības akcentu no komersanta uz trešo personu, samazina risku un ir piemērotāki komerctiesiskās apgrozības vajadzībām. [3, 152] Plašāk par to ir rakstīts 3. nodaļā.
Pilnvarojuma līgums ir praksē nozīmīgs līgums, jo ikdienas dzīvē, kā arī tiesiskajā un ekonomiskajā apritē bieži rodas nepieciešamība uzdot savu lietu kārtošanu kādai citai personai. Citas personas iesaistīšanai var būt dažādi iemesli, piemēram, pilnavrotāja prombūtne, nepietiekama kompetence, saimnieciska uzņēmuma īpašnieka nespēja personiski pārzināt savus darījumus to lielā skaita dēļ.
Pilnvarojuma līguma priekšmets var būt dažādu tiesiskas nozīmes uzdevumu izpildīšana. Tomēr ne vienmēr citas personas dota uzdevuma izpildīšana nozīmē, ka ir noslēgts pilnvarojuma līgums. …
Darbs iekļauj sevi šādas tēmas: pilnvarojuma līgums (to būtība, raksturojums, juridiskā daba; noslēgšanas apstākļi u.c.); pilnvru veidi; prokūra kā īpašs pilnvaras paveids (būtība, veidi, attiecību sastāvdaļas, apjoms). ir gan ievads, gan secinājumi un priekšlikumi, gan pielikumi. Plašs literatūras saraksts.
