Kā jau ir zināms, lai būtu cilvēces attīstība ir vajadzīgs labs darbs un labs darba darītājs. Kā arī visi apstākļi, kas veicina cilvēka labklājību. Lai cilvēks būtu izglītots, paēdis, izgulējies mājīgā dzīvoklī. Lai varētu visu sevi veltīt darbam, ražošanas procesam. Visa šī pamatā ir savstarpējās cilvēku attiecības. Šīs attiecības ir daudzveidīgas:
• Ekonomiskas;
• Tiesiskas;
• Tikumiskas;
• Reliģiskas
• Ētiskas.
Cilvēks sabiedrībā visu laiku ir spiests saskarties ar šīm attiecībām. Sakarā ar katra indivīda nosvērtību. Sabiedrībā sāk izdalīties; - vieni, kam pārsvaru ņem materiālisms. Tie ir tādi, kas visās lietās saskata savu materiālo labumu. Otri – ir ideālisti, kuri necenšas daudz apkārt skatīties, viņi ir nosprauduši savu mērķi un cenšas to sasniegt, panākt, aizsargāt. Līdz ar to dažādi uzskati pieder pie šīm attiecībām. Un tie abi mūs savieno, jo dzīves pamats ir gan materiālais, gan garīgais apvienots cilvēkā. Katrā cilvēkā vajag kaut nedaudz materiālo un arī garīgo pusi kopā, jo nevar tā iztikt tikai ar vienu vien.
Šai posmā ir jāpastāv ražošanas attiecībām. Ja ir ražošanas attiecība, tad ir jābūt arī ražošanas spēkiem. Šeit arī šīs abas lietas veido vienu veselu, kur viens no otra ir atkarīgi. Ražotāja attiecības var arī iznīcināt ražotāj spēku un arī otrādi. Attīstoties vienam, līdz ar to attīstās arī otrs.
…
