Lai gan aprakstīti arī tēli, kuri šķiet realistiski un saprātīgi, kā Pakalne un , spilgtākie sievietes tēli Jaunsudrabiņa darbos tiek attēloti kā kāda no galējībām- vai nu bez gala mīlošas, bet citādi seklas, vai pavisam aukstas. Tas gan, visticamāk, ticis darīts, lai atspoguļotu mīlestības psiholoģisko iespaidu uz dažādiem cilvēkiem- ne tikai pašām sievietēm, bet arī otru pusi, piemēram, Jāni: “Viena jau aizbrauca raudādama. Otra sūta sveicienus. Trešā stāv un neatstājas (..). Odžu dzimums!” un padarītu situācijas īpaši emocionāli spraigas.…
