‘’Neaproc sevi egoisma būrī!’’ – atziņa, kura ir aktuāla mūsdienu pasaulē. Cilvēki vienmēr ir tik aizņemti ar sevi, ka citu cilvēku laime vai bēdas viņus neinteresē. Es domāju, ka egoisms var būt vairākas pakāpes. Var būt veselīgais egoisms un paviršais egoisms. Katram no mums tas ir, tikai kādam vairāk un kādam mazāk. Egoisms cilvēkam ir normāla rakstura īpašība, tā pat ir nepieciešama, jo, ja nebūtu šī īpašība, tad jau mēs nemaz par sevi nedomātu. Un par sevi domāt vajag, tas ir nepieciešams, tā ir viena no izdzīvošanas vajadzībām. Egoisms paliek neveselīgs tad, kad cilvēks domā tikai par sevi. Apkārtējos viņš neredz. Uzskatu, ka mīlestība un draudzība, attiecības ar sabiedrību nevar veidoties egoisma brīdī. Draugu egoistu nevēlas neviens. …
