Šķituma varā ir nonākusi arī Agave. Tas izteikti atklājas brīdī kad viņa neapzināti nogalina savu dēlu, noturot to par zvēru. Lugas beigas parāda to, kas gaida tādu cilvēku, kurš pakļauts saviem šķietamības principiem un noraida īstenību – Dionīsa neaptveramo spēku un varenību. Vienīgā pareizā realitāte ir dzīvošana pēc dievu likumiem.
Attiecības starp racionālo un iracionālo izceļas ar savu nenoteiktību, jo robeža šajās attiecībās ir ļoti smalka un balansē starp galējībām. Racionāls ir Dionīss ar saviem spriedumiem un padomiem Pentejam, bet tajā pašā laikā dievs izpauž sevi iracionālās darbībās, kuras saistītas ar māņu tēla veidošanu, cilvēku prāta aptumšošanu, pēkšņu uguns radīšanu, traku, neprātīgu dionīsiju veicināšanu savas cieņas apliecināšanai utt. Pentejs no vienas puses liekas racionālāks, jo viņa apgalvojumi izklausās loģiskāki par pārējo domām. Viņš darbībās, kuras saistītas ar Dionīsu saskata neprātu un pagrimumu, bet lugas attīstības gaita norāda uz pretējo.
…
