Автор:
Оценка:
Опубликованно: 09.05.2005.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
  • Реферат 'Bezūdens krāsas', 1.
  • Реферат 'Bezūdens krāsas', 2.
  • Реферат 'Bezūdens krāsas', 3.
  • Реферат 'Bezūdens krāsas', 4.
  • Реферат 'Bezūdens krāsas', 5.
  • Реферат 'Bezūdens krāsas', 6.
  • Реферат 'Bezūdens krāsas', 7.
  • Реферат 'Bezūdens krāsas', 8.
  • Реферат 'Bezūdens krāsas', 9.
  • Реферат 'Bezūdens krāsas', 10.
Фрагмент работы

Bezūdens krāsas iedala eļļas krāsās un lakas (emaljas) krāsās atbilstošās – atbilstoši krāsas galvenajai saistvielai. Eļļas krāsu galvenās saistvielas ir augu vai dzīvnieku eļļas, kuras pārstrādātā veidā sauc par pernicu un oksolu. Par lakām sauc dažādu dabisko vai sintētisko sveķu sķīdumus organiskos šķīdinātājos. Bet lielākajā daļā saistvielu ietilpst kā pernicas, tā lakas komponenti, un krāsu iedalījums eļļas krāsās un emaljas krāsās ir diezgan nosacīts.
Atkarībā no sastāva pernicas iedala dabiskajās, kombinētajās jeb pus dabiskajās un sintētiskajās pernicas.
Dabisko pernicu iegūst, augu eļļas (no linsēklām, kaņepēm u. c.) vārot kopā ar sikatīvu. Atkarībā no izgatavošanas veida iegūst vai nu oksidētu, vai polimerizētu pernicu. Dabiskajā pernicā jābūt vismaz 95% augu eļļas.
Dabiskās pernicas plēvīte sacietē divu mijiedarbību procesu – oksidēšanas un polimerizācijas – ietekmē, t. i., notiek molekulu sablīvēšanās (apvienošanās). Žūšana beidzas pēc 24-30 stundām, un izveidojas cieta viela – linoksīns, kas organiskos šķīdumos nešķīst. Tumsā un mitrumā pernica žūst lēnāk, bet augstā temperatūrā žūšana paātrinās apmēram 20 reižu. Laika gaitā plēvītes elastīgums zūd un rodas plaisas.…

Atlants