Es sajutu spēcīgas sāpes kājā, kā tūkstoš lapseņu dzēlienu.
Kaut kas mani strauji vilka dziļāk un dziļāk tumšajā bezdibenī, kas bija simtreiz spēcīgāks par mani, es ar to nevarēju cīnīties. Tajā īsajā brīdī savā acu priekšā redzēju paejam visu dzīvi. Man sāka trūkt gaiss, es nevarēju paelpot......... Pēkšņi atvēru acis un sajutu pazīstamās sāpes, kas mani tik ilgi bija mocījušas. Es bailēs satvēru kāju un sajutu dedzinošas sāpes. Es pārbijos un strauji norāvu segu, paskatījos uz sāpošo kāju un uz tās ieraudzīju tur nebijušu rētu.
Istabā pēkšņi ieskrēja svešs, bet satraukts suns ar šīsdienas avīzi zobos. Man iekrita acīs šausminošais virsraksts:
