-
Konfliktu risināšanas trenings
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Problēmas teorētiskais pamatojums | 4 | |
| Konfliktu risināšanas trenings | 5 | |
| Nobeigums | 8 | |
| Avotu saraksts | 9 |
11. Vingrinājums "Ko es uzzināju"
Liela papīra lapa tiek piedāvāta ar šādiem nepabeigtiem teikumiem:
• es uzzināju ...
• es uzzināju, ka ...
• es atklāju apstiprinājumu tam, ka ...
• es atklāju, ka ...
• es biju pārsteigts, ka ...
• man tas patīk ...
• es biju vīlies, ka ...
• Man vissvarīgākais bija ...
• Apgūto es varu pielietot...
Vingrinājuma ilgums 10 min. Mērķis: apzināt ieguvumus no piedalīšanās treningā.
12. Dalībnieki, dalās ar saviem iespaidiem un izsaka ieteikums.
Ilgums 10 min. Mērķis: apzināt treninga efektivitāti un iegūt atsauksmes programmas uzlabošanai.
Nobeigums
Mūsdienu dzīves ritma apstākļos cilvekiem ir grūti izsekot līdzi savam emocionālam stāvoklim. Šāda veida trenings palīdz apstāties un padomāt vai cilvēks atrodas sava vietā, vai viņu apmierina viņa dzīve un vai izvelētais darbs ir viņam piemērots. Tāpat šads trenings palīdz iejusties klienta pozīcijā, apzināt emocionālas reakcijas uz konfliktsituācijām un rast iespēju atrisināt šādas situācijas iestādes iekšējās robežās. Šis trenings tāpat parāda, vai klientu apkalpošanas speciālistam ir nepieciešama palīdzība sakarā ar izdegšanas sindroma sākšanos.
…
Šis trenings paredzēts privāta medicīnas centra, medicīnas atbalsta personālam. Medicīnas atbalsta personāls ir māsas, Klientu apkalpošanas (reģistratūras) darbinieki, kuri ikdienā saskaras ar pacientiem, kuri ierodas ar savām problēmas un ne vienmēr izprot veselības aprūpes sistēmas nianses. Gadās, kad medicīnas atbalsta personāls, no viņiem neatkarīgu faktoru dēļ, nespēj izpildīt klientu/pacientu prasības un rodas konfliktsituācija. Treninga mērķis ir iepazīstināt darbiniekus ar iespējamām konfliktisuācijām, instruēt personālu par pareizu rīcību konfliktsituācijā, iepazīstināt ar paškontroles metodēm, lai personāls prastu neiesaistīties un nesaasināt konfliktu un profesionāli pildīt savus darba pienākumus un neuztvert klienta agresiju personīgi, tā izvairoties no stresa un izdegšanas. Pastāv varbūtība par personāla skeptisku attieksmi pret teriningu, jo liela daļa savā amatā strādā vairāk par 10 gadiem, uzskata sevi par profesionāļiem un ir izveidojušies aizspriedumi un uzskati, ka pacients nav klients, kaut arī iestāde darbojas kā privāta nevis valsts struktūra. Ir vērojama pārākuma sajūta pār klientu, kas traucē klientā ieklausīties , saprast viņa vajadzības.
