Bezdarbs ir viena no aktuālākajām ekonomiskajām problēmām Latvijā, it sevišķi reģionos attālāk no galvaspilsētas. Bezdarbs kā aktuāla problēma Latvijā parādījās pēc PSRS sabrukuma, kad tika pārstrukturizēta ražošana un veiktas plašas privatizācijas, kas veicināja daudzu uzņēmumu likvidāciju, līdz ar to notika darbaspēka samazināšanās daudzās tautsaimniecības nozarēs un ražošanas apjomu krišanās veicināja bezdarba pieaugumu. Veiktās ekonomiskās reformas, lai tautsaimniecību pārorientētu uz tirgus attiecībām, ietekmēja arī darba tirgu. 1992. gada 15. janvārī stājās spēkā likums "Par nodarbinātību", un tad arī tika uzsākta bezdarbnieku reģistrācija, kas tiek veikta līdz pat šodienai un bezdarbs kā sociālekonomiska problēma skar mūsdienu sabiedrību. Pašreizējā bezdarba situācija Latvijā arvien pasliktinās, jo bezdarba līmenis ar katru mēnesi pieaug un tiek prognozēts, ka tas vēl turpinās pieaugt. Šī tēma tika izvēlēta, jo vēlējāmies uzzināt vairāk par bezdarba teoriju – apskatīt bezdarba formas, noskaidrot, kādi ir bezdarba cēloņi un kādi pasākumi tiek veikti bezdarba samazināšanai.
Darba mērķis: noskaidrot pašreizējo bezdarba situāciju Latvijā.
Darba uzdevumi:
1)iepazīties ar literatūru par bezdarba teoriju;
2)apskatīt un izpētīt datus par esošo bezdarba situāciju Latvijā.…
Bezdarbs ir viena no aktuālākajām ekonomiskajām problēmām Latvijā, it sevišķi reģionos attālāk no galvaspilsētas. Bezdarbs kā aktuāla problēma Latvijā parādījās pēc PSRS sabrukuma, kad tika pārstrukturizēta ražošana un veiktas plašas privatizācijas, kas veicināja daudzu uzņēmumu likvidāciju, līdz ar to notika darbaspēka samazināšanās daudzās tautsaimniecības nozarēs un ražošanas apjomu krišanās veicināja bezdarba pieaugumu. Tirgus apstākļos starp darba devējiem un darba ņēmējiem ir jābūt balansam, taču šodienas situācijā Latvijas darbaspēka tirgū pastāv vairākas disproporcijas, kas traucē sekmīgas darba ņēmēja un darba devēja attiecības, kā piemēram viens no izplatītākajiem disproporcijas cēloņiem ir darba devēju vajadzība pēc kvalificētiem darbiniekiem un pašreizējo šādu darbinieku pieejamība, jo kā zināms - lai cilvēks varētu aktīvi iesaistīties darba tirgū, viņam nepieciešama tirgus prasībām atbilstoša izglītība, zināšanas un prasmes. Kā arī darba devēji bieži vien labprātāk pieņem darbā cilvēkus ar darba pieredzi un ir visai grūti atrast pirmo darba pieredzi depresīvā darba tirgū.
