| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Kas ir iekšzemes kopprodukts (IKP)? | 4 |
| 2. | IKP aprēķināšanas metodes | 5 |
| 2.1. | Ienākumu metode | 5 |
| 2.2. | Izdevumu metode | 6 |
| 2.3. | IKP – ekonomiskās politikas efektivitātes kritērijs | 6 |
| 3. | Latvijas iekšzemes kopprodukts | 7 |
| 3.1. | Latvijas IKP dinamika 1993.-1995.gadā | 7 |
| 3.2. | Latvijas IKP dinamika 1995.-1996.gadā | 8 |
| 3.3. | Latvijas IKP dinamika 1997.gadā | 10 |
| 3.4. | Latvijas IKP dinamika 1999.gadā | 13 |
| 3.5. | Latvijas IKP dinamika 2000.-2005.gadā | 15 |
| 3.5.1. | Ikgadējie iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi | 15 |
| 3.5.2. | Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Latvijā salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni | 17 |
| 3.5.3. | Iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieauguma tempi | 18 |
| 3.5.4. | Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju reģionos | 19 |
| 3.5.5. | Teritorijas attīstības indekss | 20 |
| 3.5.6. | Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts, % no iekšzemes kopprodukta | 22 |
| 3.5.7. | Nodokļu ieņēmumi | 24 |
| 3.5.8. | Iekšzemes kopprodukta sadalījums pa darbības veidiem | 25 |
| 3.6. | Latvijas IKP dinamika 2007.gadā | 26 |
| 3.6.1. | Ražošanas aspekts | 26 |
| 3.6.2. | Izlietojuma aspekts | 28 |
| 3.7. | Latvijas IKP dinamika 2008.gadā | 29 |
| Nobeigums | 30 | |
| Izmantotā literatūra | 31 |
Galvenais valsts ekonomiskās labklājības rādītājs ir iekšzemes kopprodukts (IKP), ko vienkāršoti var traktēt kā kopējos ienākumus valstī gada laikā. Lai varētu salīdzināt dažāda mēroga valstis, IKP parasti pārrēķina uz vienu iedzīvotāju - kopējā izlaides reālā vērtība dalīta ar kopējo iedzīvotāju skaitu. Ja ir nepieciešams novērot darba spēka produktivitāti un līdz ar to arī tehnoloģiju attīstību valstī, tad saražoto kopapjomu dala ar darba spēku attiecīgajā laika posmā. 1
Kādas valsts IKP ir naudā izteikta tās ekonomiskās darbības rezultātā ražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība noteiktā laika posmā. Nosakot IKP vērtību, tajā tiek ieskaitīta tikai ražošanas un pakalpojumu procesā pievienotā vērtība, izslēdzot starppatēriņu (izejvielas, enerģija) no ražoto preču un pakalpojumu bruto vērtības. Lai iegūtu IKP, tautsaimniecības nozarēs pievienotajai vērtībai pieskaita produktu nodokļus ( PVN, muitas, akcīzes ) un izslēdz subsīdijas. Tādējādi iegūstam to vērtību summu, kas ir sabiedrības rīcībā tās pašreizējo vajadzību apmierināšanai un uzkrājumu veidošanai.
…
Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir jēdziens ekonomikā, kas apzīmē visu saražoto preču un pakalpojumu vērtību kādas teritorijas ietvaros kādā laika periodā (parasti gadā). IKP atšķiras no nacionālā kopprodukta ar to, ka neņem vērā starptautisko ienākumu sadali, mērot to, cik daudz vērtības ir radīts tajā teritorijā, nevis cik daudz ieņēmumu tā ir guvusi. Nominālais IKP ir tieši naudas cena precēm un pakalpojumiem, tomēr parasti lieto reālo IKP, kurā tiek ņemta vērā inflācija, lai varētu salīdzināt preču un pakalpojumu daudzumu. Lai salīdzinātu dažādu valstu IKP, ja tie ir mērīti dažādās valūtās, ir divas metodes, kas bieži dod ļoti atšķirīgus rezultātus: • pēc valūtas kursa; • pēc relatīvās pirktspējas. Galvenais valsts ekonomiskās labklājības rādītājs ir iekšzemes kopprodukts (IKP), ko vienkāršoti var traktēt kā kopējos ienākumus valstī gada laikā. Lai varētu salīdzināt dažāda mēroga valstis, IKP parasti pārrēķina uz vienu iedzīvotāju - kopējā izlaides reālā vērtība dalīta ar kopējo iedzīvotāju skaitu. Ja ir nepieciešams novērot darba spēka produktivitāti un līdz ar to arī tehnoloģiju attīstību valstī, tad saražoto kopapjomu dala ar darba spēku attiecīgajā laika posmā.
