-
Aspazija "Sidraba šķidrauts"
5. Kādu ideju Aspazija pauž lugas nobeigumā?
Traģiskajā lugas nobeigumā Aspazija pauž strupceļā nonākuša cilvēka sakrājušās dusmas un naidu pret pastāvošo iekārtu. Cilvēks, kurš ir dusmīgs uz visu apkārt notiekošo un vēlas aizmukt no šīs pasaules, jo tā nav gana laba viņam. Tā bremzē un apslāpē viņa radošās izpausmes. Tās ir dusmas pret ierobežojumiem, cilvēku vientiesību un nepateicību. Cilvēks jūtas nenovērtēts un naida pilns, un ir gatavs darīt jebko, lai kaut kas mainītos. Notiek abu pušu – ļaunā un labā bojāeja, jo kompromiss nav iespējams šajā mokošajā cīņā starp prātu un sirdi. “Ak, teic, vai tie, kas kopā nevar dzīvot, var kopā mirt?”. Guna, nodevusi savas spējas Dzirkstītei, ir gatava mirt kopā ar mīļoto cilvēku. Normunds tā vārdā pat nodur Targalu, kas parāda īstas mīlestības spēku un nozīmi, kas stāv pāri visiem citiem uzskatiem, vēlmēm un mērķiem.
6. Subjektīvs vērtējums.
Aspaszijas luga “Sidraba šķidrauts” vērojamas Romantisma lugām raksturīgas iezīmes, piemēram galvenais varonis – Guna. Viņa ir pretrunu plosīta, jo nevēlas zaudēt savas īpašās spējas, taču ir neglābjami iemīlējusi Normundu. Visas lugas centrā ir galvenais varonis un viņa dzīve. Galvenais lugas vadmotīvs ir mīlestība, kas arī Gunai lika atbrīvoties no sava dzīves mērķa un personības. Lugā vērojamas trīs mīlestības stadijas – mīlestība no pirmā acu uzmetiena, mīlestība, kas pārvēršas naidā un mīlestība, kas atgriezusies daudz spēcīgāka nekā jebkad. Tas lieka aizdomāties arī par mīlestību un attiecībām divu cilvēku starpā. Attiecībās abiem cilvēkiem jābūt gataviem kaut ko upurēt un mainīties. Ja viens no partneriem tikai gaida, kad otrs mainīsies un darīs visu pēc viņa prāta, tad ar laiku otrs nogurs un šādas attiecības nebūs iespējamas. Abiem partneriem attiecībās ir jāiegulda darbs, sirds un dvēsele.
…
1. 7 Gunas spilgtākās rakstura iezīmes lugas sākumā un beigās + citāti. 1.1. Jau pirmajā Gunas uznācienā, tā uz mātes fona izcēlās ar apbrīnojamu līdzcietību un šķīstību. Viņa netiecās pēc naudas, bet gan vēlējās savu spēku robežās palīdzēt ikvienam atnākušajam. Viņa pārdzīvoja par ikvienu, kurš nonācis nelaimē. To lieliski pierāda Gunas teiktais: “Laid mani, es še šķirot negribu. Ko vairāk bēdas spiež, tas man vistuvāks. Es visiem pazemotiem esmu māsa Un visiem grūtsirdīgiem draudzene.” Šie vārdi izsaka neiedomājami daudz par Gunas personību, pasaules uztveri un iekšējiem pārdzīvojumiem. “Ikkatrs, kurš šurp nācis, ir mans viesis” – Guna bija atvērta palīdzības sniegšanai ikvienam, kuram tā bija nepieciešama. Viņai nebija svarīga slava vai nauda. Viss, ko viņa vēlējās bija tas, lai ikvienam būtu mierīga sirds. Tādējādi viņai nācās daudz ziedot sevi, jo maņas, kas Gunai bija dotas bija tik spēcīgas, ka viņa laida caur sevi un pārdzīvoja par katru sāpi, kas kādam gadījusies.
