Ar laiku dziedājumu bija saviesies tik daudz un tie bija tik dažādi, ka nonāca pretrunā ar katoļu baznīcas tieksmi pēc vienotības visās izpausmēs: viens Dievs, viena latīņu valoda, vienādas dievkalpojumu formas. Ap 600. Gadu pāvests Gregors Lielais ieviesa kārtību šajā jomā. Kopā ar saviem palīgiem viņš izveidoja antifonāriju – dziedājumu krājumu visam baznīcas gadam, tajā iekļaujot labākās, baznīcai piemērotākās melodijas. Tās bijušas ierakstītas lielum lielā grāmatā, kas savukārt bijusi ar zelta ķēdi piekalta pie Romas sv. Pētera katedrāles altāra, tādējādi simbolizējot baznīcas un mūzikas ciešo vienotību.…
