-
Harizmātisku personību komunikatīvās spējas
Parasti personas, kurām piemīt harizma tiek vērtētas kā paraugs kam sekot un ir cienīgas un varošas ieņemt vadoņa, līdera vietu. Šīs personības vienmēr bijušas ne vien spēcīgas sava laika, vēstures un vērtību veidotājas, bet arī daļa no sabiedrības - parasti cilvēki ar savu dzīvi, domām un uzskatiem. Šādi cilvēki ir pietiekami pašpaļāvīgi un zina kādus mērķus vēlās dzīvē sasniegt un, šķiet, tieši tas sekmē apkārtējo paļāvību un ticību viņu darbiem un vārdiem. Īpaši spilgti apveltītie cilvēki ir spējuši veikt milzīgas lietas neizskaidrojamā veidā, ietekmējot pūļus un pat pasaules vēsturi, kā, piemēram, Ādolfs Hitlers, Jūlijs Cēzars u.c. Šiem vadoņiem piemitusi unikāla spēja iegūt savu autoritāti, kam pamatā ir pārdabiskas personiskās īpašības – spilgtas oratora spējas, drosme, gudrība, kā arī spēja ietekmēt lielas tautas masas. Tieši vārds nodrošina sazināšanos, ļauj notikt pieredzes apmaiņai, faktu apmaiņai. Tam ir liela nozīme cilvēka personības izaugsmes jomā. Taču komunikācijai ir arī negatīvās puses. Paradoksāli, bet fakts, ka ņemot vērā katra cilvēka individuālo pieredzi un atšķirīgas zināšanas, jātceras Antuāna de Sent – Ekziperī sacītais „Mazajā Princī”: "Valoda ir nesaprašanās līdzeklis". …
Vārds harizma skaidrojošā vārdnīcā skaidrots kā: 1. Dieva žēlastība, īpaša labvēlība, 2. kādas personas (piem., vadoņa) autoritāte, kas saistīta ar izcilām, fascinējošām personiskajām īpašībām - spilgtām runas dāvanām, gudrību, pievilcīgu ārieni vai suģestiju. Abiem šiem skaidrojumiem var pilnīgi piekrist, jo viena no harizmātisku cilvēku vienojošām, īpašībām ir „dvēseles gaišums”. Otrs ar ko aizrauj šie cilvēki ir viņu māksla izturēties situācijās – runas veids, kustības, izvēlētie vārdi. Šos cilvēkus ir patīkami just sev blakus, dzirdēt kā viņi prot uzrunāt un arī uzklausīt, kas ir ne mazāk svarīga par prasmi atrast īstos vārdus konkrētā situācijā. Šie cilvēki prot „paņemt” ar savu balss tembru, intonāciju, šarmu. Šī ir mistiska īpašība – lieliski uzklausīt, likt apkārtējiem justies labi savā tuvumā. Harizmātiskas personības spēks iezīmējas ar neparastām spējam un pievilcību publikas acīs, tajā slēpjas kaut kas tāds, kas liek citiem noticēt un pakļauties. Šī vara nav iespējama bez komunikatīvajām spējām un līderis izmanto valodu kā vienu no noteicošajām komunikatīvajām spējām, ne tikai tādēļ, lai pavēlētu, bet arī tādēļ, lai veidotu savu tēlu, kuru publika vārētu cienīt un mīlēt. Harizmātiskas personas aizrauj ar savu šarmu, savu izturēšanos, kustībām, runas veidu, acu skatienu.
