Islande

Islandes Republika ir Ziemeļeiropas valsts. Tā atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un tai pieder Islandes sala un nelielas salu grupas tās tuvumā. Kopā tās aizņem 103 000 km2 lielu platību. Pēc platības Islande ir otra lielākā sala Eiropā (aiz Lielbritānijas). Lai gan Islandes platība ir 3 – 4 reizes lielāka nekā Beļģijas, Albānijas, Dānijas, Nīderlandes, Šveices platība, par dažiem desmitiem tūkstošu km2 lielāka nekā Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas platība un aptuveni par 20 – 30 tūkstošiem km2 mazāka nekā Bulgārijas vai Grieķijas platība, dabas apstākļu dēl Islandes teritorija ir mazāk apgūta nekā iepriekšminētās valstis.
Islandes teritorija ir kompakta – Z – D virzienā tā stiepjas 310 km garumā, bet R – A virzienā – 500 km garumā.
Islande ir izvietojusies starp 63018’un 67010’Ziemeļu platumos un 24032’un 13016’Rietumu garumos, tāpēc valsts Z daļa atrodas pie Ziemeļu polārā loka.
Islande ir tālu no citām valstīm, no kurām to R un D šķir Atlantijas okeāns, A - Norvēģu jūra, Z - Grenlandes jūra. Islande atrodas gandrīz 1000 km attālumā no DA vai A esošās Lielbritānijas vai Norvēģijas, gandrīz 2000 km attālumā no DR esošās Labradoras pussalas Ziemeļamerikā. Dāņu jūras šaurums šķir Islandi no Grenlandes, kura atrodas 280 km uz ZR no Islandes.
Izrobotās krasta līnijas garums ir 5,8 tūkstoši km, 1/3 šī garuma ir ZR pussalas krasta līnijas garums.
70. – to gadu sākumā Islande ir palielinājusi savu zvejas zonu no 12 jūras jūdzēm (22,2 km) līdz 50 – 200 jūras jūdzēm. Šajā zonā citu valstu zveja ir ierobežota.
Likumdošanas vara pieder Altingam – divpalātu parlamentam, kas sastāv no Augšpalātas (tajā darbojas 1/3 no deputātiem) un Apakšpalātas (2/3 no deputātiem), kuras ievēl uz 4 gadiem. Kopējais parlamentāriešu skaits Altingā ir 63. Altingu dēvē par pasaules parlamentu vecmāmiņu, jo pirmā tautas sapulce sanāca jau 930. gadā.
Administratīvi valsts sadalīta 27 sislās (ietilpst 8 reģionos). Reikjavīkai un dažām citām pilsētām ir pašpārvalde.
Valsts galva ir prezidents, kuru ievēl tauta. Šobrīd valsts prezidents ir Olafura Ragnara Grimsons. Islandieši var lepoties ar pirmo prezidenti – sievieti pasaulē. Vikdisa Finnbogadotira bija Islandes valsts prezidente sešpadsmit gadus.
Islande ir NATO dibinātājvalsts un kopš 1949. gada tā ir NATO locekle, kaut gan Islandei nav savas armijas.…