Finanšu instrumenti. Naudas un kapitāla tirgus

Finansu instrumenti, kuru dzēšanas termiņš ir ne lielāks par vienu gadu, tiek saukti par naudas tirgus instrumentiem.
Finansu instrumenti, kuru dzēšanas termiņš ir lielāks par vienu gadu, tiek saukti par kapitāla tirgus instrumentiem.
Īstermiņa (naudas) finansu instrumenti tie ir instrumenti, kuru dzēšanas termiņš ir līdz vienam gadam. Vidēja termiņa finansu instrumentu dzēšanas termiņš ir no viena līdz pieciem gadiem, bet ilgtermiņa finansu instrumentu dzēšanas termiņš ir virs pieciem gadiem.
Naudas tirgus. Īstermiņa naudas tirgus instrumenti tie apgrozīti vairumtirdzniecības tirgū. Valsts, municipālās, privātās un starptautiskās finansu institūcijas ir galvenie kreditori un debitori īstermiņa naudas tirgū. Tie veic aizņēmumus pret garantētu nodrošinājumu vai bez īpašām garantijām. Aizņēmums tiek izdarīts emitējot vērtspapīrus. Nauda tirgus sistēmā ir prece, tai ir cena, šo cenu sauc par procenta likmi. Banku un citu finanšu institūciju galvenā funkcija ir būt par starpniekiem starp naudas uzkrājējiem un aizņēmējiem un līdz ar to nodrošināt tās nepārtrauktu kustību. Bankas saņem peļņu tāpēc, kas par aizdevumu izsniegšanu pieprasa lielāku samaksu nekā maksā naudas noguldītājiem. Noguldītāji – uzkrājumu īpašnieki – un aizdevumu ņēmēji satiekas: naudas tirgū, kas specializējas īstermiņa kredītu izsniegšanā vai kapitāla tirgū, kas specializējas ilgtermiņa kredītu piešķiršanā.
Dažādas institūcijas izlaiž īstermiņa naudas tirgus instrumentus: 1)
finansu ministrija emitē valsts īstermiņa obligācijas, lai segtu budžeta deficītu; 2) Centrālā banka izlaiž obligācijas, lai iegūtu līdzekļus un nodrošinātu monetāro politiku; 3) municipalitātes emitē īstermiņa obligācijas savām finansiālām vajadzībām; 4) komercbankas izdod depozīta sertifikātus, kā specifisku finansu instrumentu; 5) lielas bankas diskontē komercstruktūras izrakstītās parādzīmes, lai paātrinātu finansu apgrozījumu; 6) komercstruktūras izraksta vekseļus un tratas, kā alternatīvas banku kredītam.

…