Piemēram, kad pieķēra Kvazimodo aizsargājam Esmeraldu, jo nolasīja no Kloda lūpām, ka negrib vairs redzēt Esmeraldu. Lai gan viņš, teikšu, mīlēja viņu. Tas augstākais slānis ir visklusākais, bet tajā pašā laikā visnožēlojamākais. Neskaitot brīdi, kad zemākais slānis pazemoja Kvazimodo romāna sākumā, jo pēc tam lika kroplim vienu reizi dzīvē būt priecīgam un justies kā karalim.
Romāns nes daudz dziļāku domu nekā liekas virspusē. Parāda, kā cilvēks spēj mīlēt un cilvēki mīl dažādi, ka paredzamais nav nemaz tik paredzams un ka vienu lietu var izdarīt vienādi, bet ar citu nodomu. Parāda dažādību. Visu romānu var interpetēt kā vienu lielu filosofisku teikumu, lai neskatās virspusē, bet gan parok dziļāk un saskata citu būtību. Vēlētos nobeigt ar citātu : “Pekle, kurā būsi tu, būs mana paradīze.”
…
