Jo mūsdienās Latvijā cietumos ir kā mājās, jā ir režīms bet ne tāds lai cilvēks aizdomātos pa savu noziegumu, jo varu minēt piemēru no dzīves runājot ar ieslodzīto, kurš visu savu dzīvi ir pavadījis cietumā, minēja, ka iznākot ārā meklē veidus, lai tiktu atpakaļ, jo tur viss ir neko pašam domāt nevajag un pa savu dzīvi
nesūdzas, manuprāt, tā tam nevajadzētu būt, jo es šaubos, ja 1933.gadā ieslodzītājam, kuram dotu iespēju izvēlēties atrasties cietumā/ vai iet dzīvot sabiedrībā, es domāju, ka šis cilvēks darītu visu, lai tik netiktu atpakaļ cietumā, jo sodi bija bargi neminot, visu izstūrēšanos pret šiem ieslodzītajiem.
Līdz ar ko 20.gadsimtā Latvijas Kriminālattīstības ceļš nav bijis gluds un viegli ejams, attīstoties laikam starp diviem pasaules kariem, tās turpmākajos piecdesmit gados lielā mērā var uzskatīt tikai par padomju krimināltiesību sastāvdaļu.5 Drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad 1990. gada beigās tika nolemts izstrādāt jaunu Latvijas Kriminālkodeksa projektu.5 vēlāk tika mainīts projekta nosaukums — Kriminālkodeksa vietā Krimināllikums.5 Te bija ņemta vērā pirmskara Latvijas brīvvalsts likumdošanas pieredze, izvēloties svarīgāko likumu kopojumu nosaukumus. Sakarā ar to mums tagad ir Civillikums, Civilprocesa likums un arī Krimināllikums.5
…
