TEICEJS: Reiz dzīvoja labi draugi. Viens no viņiem bija garš, otrs resns un trešais īss. Viņiem bija spaiņu cepures, burkānu deguni, melnas ogļu pogas un viņi bija visi īsti sniegavīri.
DZIESMA „TRĪS SNIEGAVĪRI”
GARAIS AINIS: Šovakar ir Ziemassvētki ir jāiet ciemos, tā esot jādara es dzirdēju.
RESNAIS OGA: Bet es dzirdēju, ka šajos svētkos Ziemassvētku eglītē dedzina svecītes. Varbūt kādā mājā redzēsim.
ĪSAIS JURKA: Iesim pie lāča pa ceļam uzdziedāsim, lai jautrāk.
Skan fona mūzika
(pienāk pie lāča mājas. Un dzird lāča dziesmu)
DZIESMA „LĀČA MIEGA DZIESMA”
(Garais sniegavīrs bungo pie durvīm. Iznāk lācis, kuram netīrs priekšauts.)
VISI SNIEGAVĪRI: Priecīgus Ziemassvētkus!
LĀCIS: Kuš! Kas te trokšņo?
LĀCENE: Neļauj mūsu lācēnam gulēt?
GARAIS AINIS: Mēs atnācām ciemos! Bet tev netīrs priekšauts!
LĀCIS: Es to esmu aplējis ar sīpolu mērci!
RESNAIS OGA: Skaties lai tev nesanāk kā manam pazīstajam draugam Pičum!
LĀCIS: Kas tad ar viņu notika?
MAZAIS JURKA: Mēs tūlīt parādīsim!
(DEJA ”PIČUS”)
LĀCIS: ( novelk priekšautu) Piedodiet! Bet es esmu salūdzis daudz ciemiņus, un mans namiņš ir tik mazs un tajā ir maz vietas. Nē es jūs gan nevaru pieņemt.
…
