Es - saskarsmē

Saskarsme ir kontaktu nodibināšanas, uzturēšanas uz attīstības process, ko rada vajadzība mijiedarboties. Katram cilvēkam šis saskarsmes veids ir savādāks un atkarīgs no cilvēka rakstura un vērtībām, pēc kurām cilvēks ne tikai apmierina savas vajadzības pēc sapratnes, bet arī mēģina ietekmēt sev vēlamā veidā cita uzvedību. Pēc saskarsmes dziļuma līmeņiem un saskarsmes stiliem var noteikt ,kāds ir šis cilvēks saskarsmē un kā izturas pret sevi, citiem un apstākļiem, tādēļ, izpētot šos saskarsmes veidus, katrs pats var izpētīt arī sevi saskarsmē.
Viens no saskarsmes dziļuma līmeņiem ir rituālā saskarsme, kurā cilvēks parasti apmainās ar pieklājības frāzēm, kā, piemēram, „čau” un „sveiks” apjautājas, kā klājas, īpaši neiedziļinoties partnera noskaņojuma cēloņos. Pētot sevi šajā veidā, secināju ,ka patiesībā man ļoti rūp cilvēku noskaņojums un tā cēloņi, jo esmu pieradusi par visiem rūpēties. Tikai retās reizēs mana sasveicināšanās un interese nav īpaši liela ,jo tad parasti jūtos slikti vai noticis kas nelāgs.
Otrais no saskarsmes dziļuma līmeņiem ir saskarsme vērsta uz faktu atstāstīšanu un apspriešanu. Piemēram, ģimenē vakarā katrs pārrunā, ko darījis, kā gājis, bet skolā skolēni pārspriež, ko kurš ir vai nav izmācījies , vai kas jauns noticis. Es par sevi varu teikt, ka esmu cilvēks, kurš spēj uzturēt šāda veida saskarsmi. Kad man ar klasesbiedriem ir kopīgs brīdis ,mēs pārrunājam skolas darbus, kādus mājas darbus bijis jāpilda, kas jauns noticis ar dažiem klasesbiedriem. Ir reizes ,kad kopīgi izsmejamies, mums ir jautri, un nedraud sarūgtinājums vai vientulība. Tāpat tas notiek manā ģimenē, kad katrs pastāsta savus dienas interesantākos notikumus.…