Veclaicīgās modes dejas līdz 19.gadsimtam

Dejas nav sastingušas, tās nepārtraukti attīstās – uzņem sevī jaunus impulsus, savstarpēji ietekmējas, ir saistītas ar dažādu mūzikas stilu attīstību. Nemitīgi rodas jaunas dejas, un vecās atmirst. [9.] Tādējādi katram laikam ir raksturīgas atsevišķas dejas, kas pēc tam paliek vēsturē vai pārveidojas citās deju formās, lai izdzīvotu. Šis dejas sauc par modes dejām. Par veclaiku modes dejam būtu dēvējamas tā saucamās vēsturiskās dejas, kas bijušas raksturīgas noteiktam laika periodam.
Balles deju kults sākās bagāto un dižciltīgo ballēs 16.gs. Jaunas dejas nomainīja viena otru – pavana, galjarda, gavote1, menuets, kurante, kotiljons un allemande. Līdz pārējiem sabiedrības slāņiem balles dejas nokļuva tikai 19.gs. sākumā, kad daudzās valstīs tika atvērtas plašai publikai pieejamas deju zāles. [9.]
Šajā darbā ir aprakstītas veclaiku modes dejas periodā no 15.-19.gs. Eiropā. Darbs sastāv no divām nodaļām. Pirmā nodaļa sniedz informāciju par veclaiku modes deju iedalījumu un popularitātes laiku. Savukārt otrā nodaļa ar tās apakšnodaļām raksturo atsevišķus veclaiku modes dejas veidus.
Vēsturiskā deja jeb agrīnā deja apvieno sociālās dejas Eiropas galmos un deju zālēs un teātru un galma izklaižu horeogrāfijas periodā no 15.-19.gs. Šajā laika sprīdī atsevišķi periodi bieži tiek apzīmēti ar šādiem brīvi izvēlētiem nosaukumiem:
Renesanses deja (Anglijā kā Elizabetes laika deja un Tjūdoru laika deja): dejas un mūzikas tēli atrodas mijiedarbībā un instrumentālā mūzika veicina dejas tehnikas attīstību [12. 33.lpp.];
Baroka deja: nostiprinās figūru dejas, kurās kompozicionāli tiek organizēts deju izvietojums laukumā ar ģeometrisku figūru starpniecību, kur dominē zīmējumu atvasinājumi no apļiem, līnijām un trīsstūriem [12. 34.lpp.];
Regency1 un Viktoriāņu laika deja: valdošie stili ir klasicisms un romantisms, dejas struktūra, tāpat kā tehnika kļūst sarežģītāka. [12. 41.-42.lpp.] [1.]
Profesionālā dejas māksla viduslaikos attīstās ceļojošo aktieru histrionu un žonglieru iespaidā. Žonglieri, universālie aktieri, spēlē dialogus, dzied, muzicē, dejo, veido pantomīmas un akrobātiskus trikus. [12. 30.lpp.]…