-
Diskrētās struktūras datorzinātnēs
Образец документа10 Компьютеры, программирование, электроника
| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Uzdevuma nostādne | 4 |
| 2. | Teorētiskais pamatojums | 5 |
| 2.1. | Kopu teorija | 5 |
| 2.1.1. | Piemērs 1. uzdevumam | 6 |
| 2.1.2. | Risināšanas shēma 1. uzdevumam | 7 |
| 2.2. | Attieksmes un to īpašības | 8 |
| 2.2.1. | Piemērs 2. uzdevumam | 9 |
| 2.2.2. | Risināšanas shēma 2.uzdevumam | 9 |
| 3. | Paskaidrojumi programmas lietotājam | 11 |
| 3.1 | 1.uzdevums – Attieksmju noteikšana gaļīgai kopai | 11 |
| 4. | Kontrolpiemēra analīze | 13 |
| 4.1. | 1.uzdevums | 13 |
| 4.2. | 2.uzdevums | 14 |
| Secinājumi | 16 | |
| Literatūras saraksts | 17 |
2. Teorētiskais pamatojums
2.1. Kopu teorija
Kopas var aprakstīt uzrādot to savstarpējās sakarības un to īpašības, tādēļ ir svarīgi zināt, vai elementi nepieder kopai, vai pieder. Visas kopasopas tiek apzīmētas ar latīņu lielajiem burtiem (ar indeksiem): A, B, C, D, X1, X2, bet elementus apzīmē ar maziem burtiem, cipariem, simboliem: a, b, c, 1, 2, 3, 4,.., utt. Nosaucot visus tās elementus var uzdod kopu: G={a,b,c,d.}
Kopu attēlojums:
• Par kopu attēlojumu no kopas A uz kopu B sauc atbilstības likuma funkciju, pēc kuras kopas A visiem elementiem a var piekārto zināmus kopas B elementus. Šos elementus sauc par elementa a attēlu attēlojumā f. Attēls f(a) var būt gan tukš, gan arī saturēt jebkuru skaitu kopas B elementu.
…
1.variants
1) Ievadīt kopas A un B (lietotājs ievada katras kopas apjomu (mainīgs lielums, max 8 elementi) un katras kopas elementus (simboli)). Tad lietotājs uzdod attēlojumu F, to uzdod ar grafiku F = {
