“Veselība ir fiziska, garīga un sociāla labklājība, valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats.”
Mūsu sabiedrībā ir cilvēki kuriem trūkst mērķu, pašpietiekamības, stabilitātes dzīvē. Disciplīna, konkrētas prasības, mācība dzīvot, cienīt sevi un citus, rāmji uzvedībā - jāsakārto mazajā šūniņā - ģimenē. Priesteris Andrejs Mediņš uzsver, ka – “Vecākiem šķiet, ka bērni būs laimīgi, ja viņiem nekā netrūks, taču baidās dzirdēt, ka bērns īstenībā gaida no mums laiku.” Laiku būt kopā - darboties, gatavot, mācīties, rotaļāties, atpūsties, sajust prieku, siltumu, drošību, uzsūkt piemēru, zināšanas. Ja no pirmajiem dzīvības mēnešiem, kad bērns ir atkarīgs no abiem vecākiem, veidojas kroplīgas attiecības ar pasauli, tad pieaugot rodas problēmas - veidot savu dzīvi un pieņemt savus lēmumus. Patreiz to ļoti spilgti var novērot, jo karantīnas laikā daudzi cilvēki pat nesaprot kā uzvesties, ko darīt ģimenē, ja nav skolas, pulciņu, ārējo izklaižu iespēju.…
