Nogulumieži ir izplatītākie Zemes virsas ieži, kuri veidojušies, sadēdot senākajiem iežiem, kā arī no organiskajām atliekām vai vulkānu izvirdumproduktiem.
Kvartārs, kvartāra periods jeb antropogēns ir Zemes garozas attīstības jaunākais periods, kas sākās pirms apmēram 1,7 miljoniem gadu un turpinās arī mūsdienās.
Devons ir Zemes garozas attīstības periods, apmēram pirms 405 miljoniem gadu.
Perms ir Zemes garozas attīstības periods, apmēram pirms 285 miljoniem gadu.
Jura periods ir Zemes garozas attīstības periods, apmēram pirms 195 miljoniem gadu.
Drupieži jeb klastiskie ieži veido Zemes garozas virskārtas lielāko daļu (apmēram 70%). Tie ir nogulumieži, kas sastāv no dažādu minerālu un iežu atlūzām.
Dēdēšana ir fizikālu, ķīmisku un bioloģisku procesu kopums, kurā minerāli un ieži Zemes garozas virsējā kārtā mehāniski sairst un ķīmiski pārveidojas.
…
