Senā Romas valsts ir devusi īpaši nozīmīgu ieguldījumu cilvēces tiesiskajā attīstībā. Klasiskās romiešu tiesības, kas veidojās Romas valstī mūsu ēras pirmajos gadsimtos, šodien tiek studētas visas pasaules universitāšu juridiskajās fakultātēs. Romāņu–ģermāņu tiesību saimes zemes kontinentālajā Eiropā (tostarp arī Latvija), Latīņamerikā un daudzviet citur aizguvušas no senajiem romiešiem tiesību principus, juridisko terminoloģiju, tiesiskās formulas, tiesību iedalījumu norarēs un kodeksu veidošanas principus. Romiešu tiesību ietekme vērojama arī anglosakšu zemju tiesībās.
Senajā Romā pirmoreiz pasaulē radās tiesību zinātne, kuras udevums bija, kā atzīmēja viens no slavenākajiem antīkās Romas valsts juristiem Ulpiāns, sniegt priekšstatu par taisnīgo un netaisnīgo.
2)? Modernajā pasaulē plaši iesakņojusies republikāniskā valdīšanas forma, kuras sākumi meklējami Romas republikā, tiek īstenots varu dalīšanas princips, kura pirmsākumi atrodami Romā, daudzās valstīs parlamentu otrās palātas tiek sauktas par senātu, tiek organizēti plebiscīti svarīgako likumu pieņemšanai un regulāri notiek tautas skaitīšanas. Tas viss modernajā civilizācijā ienācis pateicoties senās Romas valstij.
4)R. ties. periodizācija:
Romas valsts veidošanās jeb ķēniņu laikmets (754.-509. g.pmē)
Republikas laikmets (509.- 30 g. pmē): agrā republika (III gs.pmē) un vēlā republika (II gs. pmē)
Impērija (30.- 467-70.g.): principāts (27.g. pmē- 284.g. mē) un domināts (284.- 476.g.mē, pēc Reitumromas krišanas Justiniānam VI gs. izdevās to atjaunot uz neilgu laiku)…
