2016–2020 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | MAKSĀTNESPĒJAS ADMINISTRATORA ATLĪDZĪBAS MODELIS | 4 |
| 1.1. | Maksātnespējas likums | 4 |
| 1.2. | Kredītiestāžu likums | 9 |
| 2. | IZDEVUMI UN ATLĪDZĪBA | 12 |
| 2.1. | Vai sapulces apstiprinājums nav nepieciešams arī pirms pakalpojuma saņemšanas? Kreditoru sapulces spēks un jēga? | 12 |
| 3. | SAMĒRĪGUMS UN PAMATOTĪBA | 14 |
| 3.1. | Kā rīkoties ar atlīdzību, ja par administratora tiek sniegtas pamatotas un apmierināmas sūdzības? | 14 |
| 4. | PRIEKŠLIKUMI | 16 |
| 5. | SECINĀJUMI | 18 |
| 6. | IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI | 19 |
4. PRIEKŠLIKUMI
Maksātnespējas administratoru un likvidatoru darbības mērķi ir vienādi – vest administrētā parādnieka pēc iespējas efektīvāt un veikt norēķis un kreditoriem. Veicot abu profesiju analīzi, iezīmējās būtiska atšķirība, kura rada lielu ietekmi uz administratora atlīdzību un autora prāt neļauj pildīt maksātnespējas likuma definētos mērķus. Maksātnespējas likuma 111.panta sestajā daļā noteiktais “sešu mēnešu” termiņš, kurā pārdodama pārādnieka manta uzliek slogu administratoram samazināt parādnieka mantas cenu, ja rīkotajā izsolē netiek pārdi aktīvi, turpretim, likvidators var šo cenu nesamazināt, bet meklēt izdevīgāko un atbilstošāko pircēju. Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka “’maksātnespējas procesa ātrums nevar būt pašmēŗkis, un tā dēļ nedrīkst tikt pieļauti būtiski personas tiesību ierobežojumi”. Pētījumā “Maksātnespējas sistēmu salīdzināšana” salīdzinot ar Somijas maksātnespējas jomas regulējumu, kā prioritāte ir izvirzīta – parādnieka aktīvu vērtības maksimāla saglabāšana un tas, ka maksātnespējas procesam jānotiek visas sabiedrības interesēs.
Somijas Republikas Bankrota likums paredz, ka “tukšajos” procesos, kuri izbeidzas sakarā ar mantas neesamību, administratora atlīdzības minimālais apmērs ir 1500-2500 euro, kas samērojot ar Latvijas Republikas Maksātnespējas likuma depozītu ir 3 reizes lielāks, turpetim, šāds regulējums autora prāt būtu piemērojamāks tā iemesla dēļ, jo “tukšie” maksātnespējas procesi pārsvarā rodas parādnieka negodprātības iespaidā veicot virkni darbību pretēji labas ticības principam, kas tādējādi radītu stingrākus maksātnespējas procesa uzsākšanas un saistību dzēšanas ierobežojumus, kā arī radītu papildus līdzekļus izdevumu segšanai adminsitrējot maksātnespējas procesu.
Tiesas kontrole pār maksātnespējas administratora atlīdzību iespējams, ka spētu samazināt augstās administrēšanas izmaksas, kurā tiek iekļauta gan adminsitratora atlīdzība, gan pieaicināto speciālistu algošana, kura kā tika minēts augstāk, bieži vien var izrādīties kā slēpta samaksa savam kolēģim. …
Maksātnespējas likuma mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātnespējas atjaunošanu, piemērojot likumā noteiktus principus un tiesiskos risinājumus. Maksātnespējas procesa administratoru atlīdzība ir aktuāls jautājums, kas ir radījusi daudz diskusiju un viedokļu apmaiņas gan sabiedrībā, gan politiskajā vidē, jo par ieguvējiem maksātnespējas procesos tiek uzskatīti tikai maksātnespējas administratori, turklāt, iespējams, ar nesamērīgiem un nepamatotiem ienākumiem. Tiesas ieceltajam administratoram par pienākumu veikšanu pienākas atlīdzība, kura tiesiskās aizsardzības procesā un fiziskas personas maksātnespējas procesā tiek noteikta atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktās fiksētās takses apmērā. Juridiskās personas maksātnespējas procesā par administratora atlīdzības apmēru administrators rakstveidā vienojas ar kreditoru sapulci, bet, ja šāda vienošanās netiek panākta, administrators saņem atlīdzību pēc Maksātnespējas likumā noteiktās takses, t.i., proporcionālās atlīdzības takses un fiksētās takses. Maksātnespējas administrācija 2017.gada ziņojumā norādīja, ka atbilstoši apkopotajiem datiem, viena eiro atgūšana kreditoriem izmaksāja 2,17 euro, kas ir atzīstams par kristisku rādītāju, līdz ar to maksātnespējas procesa izmaksu kontrole ir atzīstama par prioritāti. Pamatā maksātnespējas administratora atlīdzība un maksātnespējas procesa izdevumi tiek segti no parādnieka līdzekļiem un mantas, bet, gadījumā ja šāds avots nav, tad ir iespējami citi varianti, piemēram, no kreditoriem vai citas fiziskas/ juridiskas personas, kā arī valsts budžets un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas līdzekļi. Eiropas Komisija 2019. gada ziņojumā par Latviju norāda, ka valdība ir pastiprinājusi maksātnespējas procesa administratoru uzraudzību. Vienlaikus norādīts, ka attiecībā uz pēdējo profesijas reformu normatīvais regulējums ir pārstrādāts, ieviešot ciešāku uzraudzību, stingrākus noteikumus par interešu konfliktiem un smagākus sodus par amatpārkāpumiem. Maksātnespējas kontroles dienests 2019.gada ziņojumā norāda, ka uzlabojušies rezultāti gan maksātnespējas procesa ilgumā, gan maksātnespējas procesa izmaksās, gan sodīto maksātnespējas administratoru skaitā.
