-
Kokapstrādes darbmašīnas
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 6 | |
| 1 | Kokapstrādes instrumentu pirmsākumi | 7 |
| 2 | Pirmie mehanizētie kokapstrādes darbgaldi. | 8 |
| 3 | Kokapstrādes stacionāro darbmašīnu attīstības raksturojums | 9 |
| 2.1 | Universālās kokapstrādes mašīnas | 9 |
| 2.2 | Kombinētās kokapstrādes mašīnas | 9 |
| 3 | Kokapstrādes stacionārās darbmašīnas | 10 |
| 4 | Darbgaldu galveno konstrukcijas elementu raksturojums. | 11 |
| 5 | Mūsdienu kokapstrādes darbmašīnu izveide | 12 |
| 5.1 | Klasifikācija | 12 |
| 5.1.1 | Gateris | 13 |
| 5.1.2 | Lentzāģmašīnas | 13 |
| 5.1.3 | Ripzāģmašīnas | 14 |
| 6 | Secinājumi | 15 |
| 7 | Izmantotā literatūra | 16 |
| Pielikums | 17 |
Priekšmets „Kokapstrādes darbmašīnas” sastāv no trīs daļām: griešanas teorija, kokapstrādes instrumenti un kokapstrādes darbmašīnas galdniecības –būvdetaļu izstrādājumu izgatavošanai. Visas nodaļas cieši saistītas ar izgatavošanas tehnoloģiju. Lai izprastu apstrādes kvalitātes un precizitātes iespējas, jāpārzina koksnes griešanas teorijas pamati.[5.4]
Kokapstrādes instrumenti ir vieni no vecākajiem instrumentiem, kurus lieto cilvēce. Jau savas attīstības sākumā cilvēce izmantoja ķīļveidīgos akmeņus – cirvju priekštečus koka nūju aptēšanai (skatīt pielikuma 1, attēlā 1). Cilvēces attīstības agrīnajā periodā kokapstrādes instrumentus (cirvjus, dažādus griežņus, vēlāk arī zāģus) izgatavoja no kalnu iežiem – krama, kvarcīta u.c. …
17. gadsimtā parādījās pirmie mehanizētie kokapstrādes darbgaldi – virpas, vēlāk frēzmašīnas, urbjmašīnas, ēvelmašīnas un citas darbmašīnas. Līdz ar darbgaldu parādīšanos pilnveidojās arī darbgaldu piedziņas mehānismi. Pirmo darbgaldu piedziņai izmantoja cilvēka fizisko spēku, pēc tam – ūdens enerģiju un tvaika mašīnas. Vēlāk parādījās elektromotori, un sākumā vienu dzinēju izmantoja vairāku darbgaldu piedziņai. Tikai pēc tam katrai darbmašīnai vai pat atsevišķam tās mehānismam (nažu vārpstas, padeves mehānisms u.c.) bija savs dzinējs (elektromotors).
