Cilvēktiesības ir katram atsevišķam indivīdam neatņemamas un pašpietiekamas pamattiesības, kuras tam piemīt jau kopš dzimšanas. Tās ir valsts nodrošināta un aizsargāta likumīga iespēja rīkoties, tādā veidā realizējot savas ieceres. Valsts sāka veidoties apmēram pirms 7-8 tūkstošiem gadu, sabiedrība izveidojusies jau vismaz miljons gadu atpakaļ, taču cilvēktiesības parādījušās tikai pirms nedaudz vairāk kā 200 gadiem. Šī vēlā tiesību institūta rašanos noteikušas dažādas cilvēku un sabiedrības īpatnības, dažādās attieksmes starp indivīdu un sabiedrību atsevišķajos vēsturiskajos posmos.
Pirmo attiecību modeli raksturo uzskats, ka sabiedrība ir viss, bet cilvēkam atsevišķi ir maza vērtība. Pagātne tiek uzskatīta par pašu labāko un nekādi nākotnes mērķi nepastāv. Vienīgais mērķis ir izdarīt tā, kā darīja senči, jo tas viss ir svēts. Faktiski laiks stāv uz vietas – neko labāk par senčiem izdarīt nav iespējams. …
