Muzikoloģisti no visas pasaules, etnomuzikoloģisti vai folkloristi nepiekrīt sašaurinātam konceptam, kā mūzika tiek aplūkota: cilšu mūzika, populārā un augsti attīstītu kultūru tradicionālā mūzika, arī mākslīgā vai Eiropas izcelsmes reliģijas mūzika, kas nozīmē: nerakstītu (orāli transformētu) tradīciju dažādi veidi un jomas.1
Autore savā darbā koncentrējas uz mūzikas novērtējuma procesu kā šķērsmodālu komunikāciju, lai varētu runāt par mūzikas estētiskumu universāli. Lai saprastu mūziku kā komunikāciju, D. Štokmane izceļ nepieciešamību atsaukties uz visu veida mūziku – gan rakstītu, gan orāli transformētu, cilšu mūziku formu radīšanu.…
